3.jūlija karstā pēcpusdiena Salacgrīvas vidusskolas 12.klases absolventiem un viņu tuvākajiem cilvēkiem bija nozīmīga diena – izlaiduma diena. Centralizēto eksāmenu sertifikāti saņemti, tātad visi ir pilntiesīgi saņemt atestātus par vispārējo vidējo izglītību.
Ja 9.klašu izlaidumā skolēni tikai attālināti iepazinās ar Andra Buļa dzejoļiem, tad 12.klases izlaidumā viņš pats bija klāt, ienesot vieglumu un jauneklīgumu citādi tik nopietnajā pasākumā.
Izlaiduma sākumā, ievērojot tradīcijas, direktores pienākumu izpildītāja Iveta Kupča raksturoja 12.klases absolventus, kādi ir mūsu jaunieši skatījumā no skolas puses: “Alojas, Limbažu un Salacgrīvas novadu apvienību mācību priekšmetu olimpiādēs ir piedalījušies Signe Zvejniece, Rihards Bendrāts, Dāvis Klaucāns, Toms Edvards Lielkalns, iegūstot gan atzinības, gan godalgotas vietas. Konkursā “Pazīsti savu organismu” Signe Zvejniece ieguva 1.vietu un pārstāvēja skolas godu arī valsts mēroga konkursā.
Salacgrīvas novada Mūzikas skolu, mācoties vidusskolā, absolvēja Signe Zvejniece.
Pūtēju orķestra “Enkurs” un jauniešu deju kolektīva “Randa” ilggadējs dalībnieks ir Rihards Bendrāts.
Profesionālās ievirzes apliecību saņēmuši Rihards Bendrāts burāšanā un Samanta Kalniņa uzņēmējdarbības pamatos, mācoties profesionālās ievirzes programmā “Esi līderis!”
Skolas Ekopadomē aktīvi un mērķtiecīgi darbojās Samanta Kalniņa, 12.klasē kļūstot par Ekopadomes prezidenti.
Skolēnu Ministrijā darbojās Signe Zvejniece.
Dažādās sporta sacensībās skolu ir pārstāvējuši Rihards Bendrāts, Valters Bitmanis, Hugo Hofmanis, Samanta Kalniņa, Kristers Kotāns, Toms Laubmanis.
Absloventu mačus 2020.gadā gandrīz uzvarēja mūsu sapņu komanda, kuru pārstāvēja Rihards Bendrāts, Kristers Kotāns, Valters Bitmanis, Toms Laubmanis un Hugo Hofmanis
Liels atbalsts pedagogiem, risinot dažādas informāciju tehnoloģiju ķibeles ikdienā, ir Toms Edvards Lielkalns!
Mājīgu atmosfēru klases telpā ir radījušas Sanija Kokorēviča, Samanta Kalniņa un Signe Zvejniece.
Taču radošos darbus skolā praktiski vienmēr veikušas Krista Kalniņa, Karīna Kleine, Sintija Migliņa un Jūlija Grigorjeva.
Jaunsargu zināšanas un iemaņas ir ieguvusi Beāte Obuhovska.
Bet, ja Jums radīsies kāds neskaidrs jautājums auto mehānikas jomā, pēc padoma griezieties pie Rendija Buša!
Mēs, Salacgrīvas vidusskolas kolektīvs, zinām, ka uz Tevi var paļauties, ar nelielām skumjām, bet drošu sirdi palaižam JŪS plašajā pasaulē!
“Padari savu ticību lielāku par bailēm un sapņus lielākus par šaubām!” Paldies Jums!”
Tagad jau Limbažu novada jaunievēlētais domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs sveica 6 konkursa “Labākais absolvents” balvas ieguvējus – Samantu Kalniņu, Signi Zvejnieci, Dāvi Klaucānu, Rihardu Bendrātu, Valteru Bitmani, Kristeru Kotānu. Finanšu ministrijas “Simtgades stipendiju” 500 Eiro vērtībā saņēma Samanta Kalniņa. Uzrunājot skolēnus un viņus vecākus, D. Straubergs teica, ka patreizējās izjūtas noteikti pavada zināma neziņa par to, kas būs tālāk, bet, iespējams, ka tas, kas viegli nāk, nav tik vērtīgs, kā tas, kur jāpieliek lielākas pūles.
Savus pamatskolas audzēkņus sirsnīgi sveica Ilona Antonova, bet attālinātus sveicienus skolēni saņēma no skolas direktores Sanitas Straubergas.
Absolventi savam apsveikumam bija izvēlējušies Džuliāna un G.Rača dziesmu “Mums pieder tik daudz” ar zīmīgiem vārdiem – nekas nav neiespējams, nekas nav apsolīts… , te iederējās arī skolas pateicības zieds vecākiem.
Un tad jau svinīgais brīdis ir klāt un skolēni saņem savus atestātus un apbalvojumus. Vasarīgu muzikālu noskaņu radīja Borozdinu trio – Katrīna, Klāvs un Dāvis ar klusinātu fona muzicēšanu. Bet audzinātāja katram veltīja kādu īpaši piemeklētu citātu un pasakot iedrošinājuma vārdus: “Es ar tevi lepojos!”, dāvināja klases kopbildi, kuru bija veidojusi Marita Upīte – Birkenberga.
Pateicības vārdus saņēma Santa Čiževska, kurai šī bija pirmā audzināmā klase. I.Kupča teica, ka šajos gados Santa ar klasi ir kļuvuši par vienu veselu, augot kopā ar skolēniem, esot tikpat noslēpumaina kā audzināmā klase (jo, ko tik mēs visu uzzinājām Pēdējā zvana video filmiņā – kā maza grēksūdze:)), taču Santai izdevās kopā ar audzēkņiem paveikt lielāko daļu no ieplānotā – ikgadējie klases pasākumi, uzvaras kopā ar savējiem skolas pasākumos, teātra izrāžu apmeklējumi, ekskursijas un laivu braucieni.
Santas uzrunā jautās neliela nostalģija: “Labdien, mīļie vecāki, draugi! Mani mīļie, foršie jaunieši! Cik ātri pienāca šī diena. Likās, ka pavisam nesen bija 10.klases pirmais septembris, jauna posma sākums. Šodien skaistais vidusskolas laiks noslēdzas. Tas štrunta vīruss mums pēdējo gadu tā pamatīgi nojauca, vai ne? Tas gan būtu bijis varens pēdējais gads! Mēs jau sākām kalt plānus dažādiem pasākumiem, nu tas būtu bijis iespaidīgi! Es tā sapratu, ka arī Jums bija visādi plāni, kā par sevi atgādināt un atstāt liecības. Bet cik ļoti piepildīts, raibs un foršs bija tas laiks, kad tikāmies klātienē! Tas bija tas, kas tik ļoti pietrūka šogad… Bet šajā visā ir arī kas labs – tāfeles tīrītāja pudelīte ir izturējusi visu mācību gadu!
Vecāki – liels paldies Jums par atbalstu, rūpēm un visu, ko esat ieguldījuši savos bērnos. Viņi ir lieliski!
Lielu paldies gribu teikt arī visiem skolotājiem, kas ir palīdzējuši Jums tapt par tik brīnišķīgiem jauniem cilvēkiem, kādi Jūs šodien sēžat šeit!
Mani mīļie divpadsmitie! Gatavojoties šodienai, atradu šādu tekstu “Dzīvē nav nejaušu tikšanos. Ir kāds iemesls, kāpēc savā dzīvē satiekam vienu vai otru cilvēku. Pat visīsākā saskarsme reizēm var atvērt durvis vai dziedināt ievainojumu, vai noslēgt kādu ciklu, nekad neko nevar zināt”. Es esmu pateicīga un laimīga, ka man bija iespēja Jūs iepazīt! Esiet atvērti tām iespējām, kuras dzīve Jums piedāvās! Esiet drosmīgi, aizrautīgi un laimīgi!”
Skolēnu pateicības vārdos audzinātājai bija jūtams patiesums un sirsnīgums, uzsverot, ka bez Santas jeb Santuma viņi nebūtu tur, kur pašlaik ir.
Nobeigumā veltījumam Katrīna bija izvēlējusies Instrumentu dziesmu “Patiesībai”, kuras teksts īsti piestāvēja izlaiduma dienai:
Prasme atšķirt karstu no auksta, atšķirt krastu no upes sausas
Sērkociņu no lāpas, kuģa mastu no Kolkas bākas
Prasme atšķirt prātu no vētras, puspatiesības no dzīves ērtas
Tu skrien savai pārliecībai pretī un es savā sirdī tev pievienošos
Tu skrien savai patiesībai pretī un pamodini mani, ja es savā ticībā aizsnaužos
Un atmodini mani, ja es savā ticībā apmaldos
Prasme atšķirt aukstu no augsta, atšķirt pili no krāšņa grausta
Atšķirt lappusi Gaismas pils rakstos, uzšķilt dzirksteli Jāņu guns sprakšķos
Sevi no savām ilgām , atšķirt debesis no smilgām
Kaislības no cīņām, desmit santīmus no zelta zvīņām.
Andris deva uzdevumu, kuras trīs lietas katram saistās ar skolu un pirmās nāks atmiņā, un varēja redzēt, ka katrs šo uzdevumu domās arī izpilda.
Bet jaunajā ceļā lai jūs pavada direktores p.i. I.Kupčas veltījuma vārdi:
“Daudzi mūs mudina baudīt mirkli un priecāties par to, kas ir, sakot, ka mūžīgi tiekties pēc lielākiem labumiem un sasniegumiem ir neveselīgi un ir viens no neapmierinātības cēloņiem. Savukārt citi apgalvo, ka cilvēks ir radīts, lai ik dienas dotos laukā no savas komforta zonas un tiektos pēc jaunām augstienēm – taču patiesībā – visam ir jābūt līdzsvarā. Tādēļ teikšu Robina Šarmas vārdiem: “Priecājies par to, kas tev ir. Un tad celies un dodies pēc tā, ko tu vēlies. Izbaudi kalnā kāpienu. Bet paturi prātā, ka tu taču devies ceļā uz virsotni.”
Atceries, mūsu skolas durvis Tev ir atvērtas vienmēr!”
