- februārī svinama Sveču diena. Latvieši pat visu februāri izsenis dēvējuši par sveču mēnesi. Šajā dienā latvieši parasti lēja sveces no aitu taukiem vai vaska. Sveču dienā esot daudz jāēd, daudz jātērē un – galvenais – jālej sveces. Šī tradīcija radusies senos laikos, kad ne tikai elektrības nebija, bet nebija arī pulksteņu. Toreiz laiku noteica pēc Saules, Mēness un zvaigznēm. Ticēja, ka tieši Sveču dienā lietās sveces deg visgaišāk un izlietojas vistaupīgāk. Tam bija jābūt ļoti jautram pasākumam, jo tad, ja lējējs bijis dusmīgs, sveces degot ar tumšu liesmu, sprakšķot. Līdz mūsdienām Sveču dienas tradīcijas maz saglabājušās. No tām, kas vēl zināmas, var minēt laika pareģošanu, sveču liešanu un… dedzināšanu – kā patīkamu, relaksējošu nodarbi. Ja vēlamies iepriecināt kādu tuvinieku vai draugu, uzdāvināsim viņam neparastu dāvanu – pašrocīgi no vaska izgatavotu sveci, kas piepildīta ar mūsu pozitīvo enerģiju!
Arī mūsu skolas sākumskolas skolēni jau daudz gadu piekopj šo senču tradīciju un lej sveces. To var nojaust ikviens skolas darbinieks, skolēns, jo 2.februāris ir diena, kad smaržo visas skola pēc svaigi lietām svecēm. Bet pozitīvākais šajā procesā ir tas, ka skolēni un viņu vecāki neizmet atkritumos pusnodegušas sveces, sveču galus, bet viss tiek krāts līdz sveču dienai. Vecāki palīdz saviem bērniem visu šo sakrāto materiālu sasmalcināt, lai pēc tam skolā kopā ar skolotājām lietu jaunas, krāsainas sveces.
Prieks ir neviltots, kad darba procesa rezultātā redzi, cik skaista izdevusies pašu rokām darināta svece. Svecēm ir dažādas formas, jo tās tiek lietas gan dažādos otrreiz izmantojamos trauciņos, tukšās kārbiņās, pašu gatavotās tūtiņās, pat cepumu trauciņos. Bet mazie pirmklasnieki sveces gatavoja no otrreiz izmantojamiem materiāliem- tualetes papīra rullīšiem, pudelītēm, kastītēm u.c. materiāliem, kuriem iedeva otru elpu, bet paši sagādāja sev prieku par padarīto.
Pašu rokām gatavotās sveces tiks dāvinātas gan vecākiem, gan draugiem, gan māsām, brāļiem un citiem, kuriem bērni vēlas sagādāt jauku pārsteigumu.
Arī 2.a klase šogad pirmo reizi lēja sveces!
Mūsu senči ticēja, ka pēc tā, kāds laiks ir Sveču dienā, iespējams prognozēt laiku un ražu visam gadam. Arī mēs varam pavērot laika apstākļus, vai tiešām arī mūsdienās dabā tā notiek, vai tomēr mūs ietekmē klimata pārmaiņas.
- Ja Sveču diena ir apmākusies un snieg sniegs, bites daudz spieto un tām ir daudz medus.
- Ja Sveču dienā saule gaiši spīd, nāks vēl vairāk sniega, nekā pirms tam ir snidzis.
- Ja Sveču dienā snieg vai putina – gaidāma silta un lietaina vasara; ja skaidrs laiks – sausa.
- Ja Sveču dienā pil ūdens, ka vista var padzerties, būs labs gads.
- Ja Sveču dienā silts laiks, būs agrs pavasaris.
- Ja Sveču dienā salst, būs slikta raža.
- Ja Sveču dienā uznāk tik daudz sniega, ka melnam vērsim paliek no sniega raiba mugura, būs labs gads.
- Ja Sveču dienā ir piesarmojuši koki, būs bagāta vasara.
- Ja Sveču dienā atkusnis, neaugs mieži.
- Ja ap Sveču dienu vētrains laiks, būs jauks pavasaris.
- Ja Sveču dienā aizputināti ceļi, būs lieli pavasara plūdi.
Šajā dienā “svečojās” arī skolotāja Lolita Valaņina
