Par tradīciju katram Salacgrīvas vidusskolas absolventam ir kļuvusi februāra pirmā sestdiena, jautāsiet – kāpēc? Atbilde ir sekojoša – tieši šajā sestdienā notiek ikgadējie Absolventu mači Salacgrīvas vidusskolā, kur uz kopīgu basketbola spēli tiekas gan skolēni, gan absolventi. Visas dienas garumā notika dažādas sacensības savstarpējās absolventu spēles, trīs punktu metienos, kurās sacenšas vairāku paaudžu absolventi, piemēram, “vectēvi” pret “dēliem”, “tēvi” pret “mazdēliem” un visjaunākie dalībnieki, absolventi ”zīdaiņi” skolas absolventi, kuri šogad plūca uzvaras laurus.
Pats gaidītākais brīdis bija vakarā, kad tika atklāta jau 41. skolēnu un absolventu savstarpējā cīņa. Atklājot šo spēli Salacgrīvas vidusskolas direktors nolasīja absolventa Andra Buļa atsūtīto īsziņu: „ Jūs nevarat iedomāties, cik ļoti es vēlos būt skolnieks Salacgrīvas vidusskolā, jo šovakar man būtu gods un gada notikums. Es nebūtu gulējis divas iepriekšējās naktis, jo būtu izšķirošā spēle šovakar, man viņa bija pirms 13 gadiem, bet sajūta ir gluži kā vakar, lai visiem svētki un uzvar stiprākais. ”
Uz laukuma nāca absolventu komanda, kurā startē kā veterāni, tā arī jaunie absolventi. Viņiem pretī ne mazāk kuplā skaitā stājas skolēni no dažādām klasēm. Spēles sākuma iniciatīva pieder skolēniem, kas visiem par lielu brīnumu spēja cīnīties ar gados vecākiem un pieredzes bagātākiem pretiniekiem.
Spēle bija spraiga, kurā uzvarēt varēja abas komandas, bet šoreiz visiem ļoti lielu un patīkamu pārsteigumu sagādāja skolēnu izlase, kura ar 86:77 uzvarēja absolventus. Šis pārstigums bija vēl lielāks tieši tāpēc, ka visi domāja, ka uzvarēs absolventi, jo to rindas papildināja pagājušā gada skolēni. Spēlē īpaši izcēlās skolas komandas kapteinis Edgars Šilbergs, kurš šajā spēlē savai komandai ieguva 45 punktus.
Pēc spēles absolventu komandas spēlētājs Kaspars Neimanis, kuram drīz jau būs desmitais Absolventu mačs atzina :„Šī spēle, varētu teikt, ir viena cilvēka izrāde, kur viens neko nevar izdarīt, un skolēnu palīgs, kas ir skatītāji, izrok absolventiem bedri, bet skolēniem dod motivāciju. Tas kurš nav spēlējis Absolventu mačos, nav sajutis to rūgtumu vai pretēji – uzvaras garšu. Vislielākās grūtības parasti ir trenerim, kurš redz, ka viņa skolēni ir gan vienā, gan otrā komandā! Cepuri nost Valentīnam par to!”
Manuprāt, visgrūtāk spēli noskatīties ir skolas komandas trenerim Valentīnam Turkam, jo tieši viņa audzēkņi ir tie, kas katru gadu stājas pretī jaunajiem skolas sportistiem. Skolotājs un treneris Valentīns pēc šīs spēles bija īpaši sajūsmināts, jo bija maz, kas ticēja skolēnu komandas uzvarai. „Ir pārsteigums, jo līdz pēdējām sekundēm neticēju, ka šie jaunie censoņi uzveiks pērnā gada līderu. Man likās, ka pēc pērnā gada mums šogad nebūs izredžu uzvarēt, bet kā redzams palīdzēja kāds no augšas, viennozīmīgi liels atbalsts nāca arī no skatītājiem. Es domāju, ka pēc pērnā gada, kad bija apaļā jubileja, skatītāju interese mazināsies, bet kā redzams- interese nezūd, un tas nozīmē, ka Absolventu mači Salacgrīvā ir nepieciešami!”
Salacgrīvas vidusskolas skolēnu padomes prieksšēdētājs
Kārlis Miksons
