Salacgrīvas vidusskolas 10. klases skolēni kopā ar klases audzinātāju Santu Čiževsku un latviešu valodas skolotāju Intu Balodi devās uz Rīgu, lai iniciatīvas ”Latvijas skolas soma” ietvaros iepazītu Melngalvju namu, tā papildinot savas zināšanas par Latvijas vēsturi, kā arī novērtējot nama nozīmi šodienas Latvijas politiskajā un kultūras dzīvē.
Melngalvju nams ir Rīgas simbols un tās sirds. Nams vairāk nekā 600 gadu bija Rīgas rota, dzīru un saietu vieta ar krāšņām, bet stingrām tradīcijām, kā arī ar augstu prestižu. Otrais pasaules karš tam bija liktenīgs, bet vēsturiskais uzraksts virs ieejas ”Ja man kādreiz sagrūt būs, mani atkal celiet jūs” piepildījās, un īsi pirms Rīgas 800. jubilejas tas atkal atdzima. Rīgas pils remonta laikā kalpojis par prezidentu rezidenci, tagad ar jaunu ekspozīciju pieejams apskatei.
Melngalvju nama vēsture ir ļoti interesanta. No 1330.- 1334.gadam tapa Jaunais saietu nams, kurā sākotnēji visas biedrības drīkstēja noturēt sanāksmes un dzīres. 1413.gadā uz pirmo sanāksmi sanāca Melngalvju brālība. Tā bija neprecēto tirgotāju sociāla, drīzāk saieta rakstura brālība, kur pulcējās uz dzīrēm, bet slēdza arī līgumus. 17. gs. Melngalvju brālība atpirka Jauno namu no Rīgas rātes, un tad to oficiāli sāka saukt par Melngalvju namu. Laika gaitā tas cieta Ziemeļu kara laikā 1710.gadā, to atjaunoja 1718.gadā. Tā kā nams bija viena no Rīgas reprezentatīvajām ēkām, tad 1910. gadā tajā tika uzņemts cars Nikolajs II, 1921.gadā šeit tika parakstīts Padomju Krievijas un Ukrainas, un Polijas miera līgums. 1930.gadā nams tika pasludināts par valsts aizsargājamu pieminekli. Melngalvju biedrība šeit pastāvēja līdz pat 1939.gadam. 1941.gadā nams cieta ugunsgrēkā, atjaunots 1999. gadā.
Šodien Melngalvju namu var skatīt visā tā godībā. Aplūkojām ēkas krāšņo fasādi, kas ietver dažādu stilu arhitektoniskās un dažādu laikmetu mākslinieciskās vērtības. Pēc tam nokļuvām viduslaikos – plašajos nama pagrabos, kur uzzinājām par ēkas vēsturi, klausījāmies gides interesantajā stāstījumā par to, kā tajos laikos notikušas dzīres, kādi likumi bijuši, cik bargi bijis jāmaksā par nejauši izlietu alus kausu. Bargi sodi bijuši par jebkuru pārkāpumu, laiks bijis jāpavada saturiskās sarunās, notika koncerti un dažādi priekšnesumi… Bet skolēniem bija ļauts arī pašiem minēt, cik tad īsti svēris bruņinieka tērps, kā arī to uzmērīt. Galvas bruņas sver astoņus kilogramus, lielās bruņas – astoņpadsmit kilogramu smagas. Ja varam iedomāties, ka tā laika vidējais vīriešu augums bijis mazliet pāri 1,50 m, tad bruņas bija īsts pārbaudījums.
No viduslaikiem pārgājām uz jaunāku vēsturi, priecājoties par telpu grezno interjeru, vēsturiskiem priekšmetiem, lielisko sudrablietu kolekciju, kas reiz bijusi lielākā Baltijā, brīnumainajām kristāla lustrām , iejutāmies greznajā Svētku zāles atmosfērā un novērtējām to, cik brīnišķīgi, ka Melngalvju nams ir atjaunots, ka varam būt lepni par tā vēsturi un priecāties par iespēju visu skatīt savām acīm un arī rādīt pilsētas viesiem.
Mācību ekskursijas noslēgumā apmeklējām radošās apvienības ”Spiediens” improvizācijas šovu ”Spiediens”, labā garastāvoklī skatoties aktieru iepriekš nesagatavotās etīdes, kuru galvenās vadlīnijas nosaka paši skatītāji.
Mācību ekskursijas laikā iepazinām Rīgas vēsturisko centru, ieguvām plašas zināšanas par Rīgas un Melngalvju nama vēsturi. Nākamajā mācību ekskursijā turpināsim paplašināt zināšanas par Latvijas vēsturi, jo, tikai zinot savas tautas vēsturi, mēs varam veidot tās nākotni.
Salacgrīvas vidusskolas latviešu valodas skolotāja
Inta Balode
Bija ļoti patīkama ekskursija, bija prieks 🙂
vai dies cik skaisti!