Ir vēls rudens, pie durvīm klauvē ziema un klāt Ziemass
vētku gaidīšanas laiks.Cilvēki rosās,gatavojas svētkiem, bet mums liekas, ka „daba guļ”, tādēļ šķiet, ka nav nekas ko novērot. Taču, lai arī mazāk, tomēr pētīšanas iespējas ir arī šajā gadalaikā. Var uzskaitīt ziemojošos sikspārņus, noteikt gaisa kvalitāti savā apkārtnē, izpētot ar ķērpjiem apaugušos kokus, uzmērīt dižkokus, novērot barotavās apmeklējošos putnus. Svarīgi skolēnus iemācīt vairāk skatīties dabā un pazīt to. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā īsteno sabiedriskā monitoringa programmu, kuras galvenais mērķis ir iegūt objektīvus datus par dažādu dabas objektu stāvokli, novērojumu procesā iesaisto sabiedrību. Tāpēc arī Salacgrīvas vidusskolas skolēni, sadarbojoties ar DAP Vidzemes reģiona Salacgrīvas biroja speciālisti-projektu vadītāju Intu Somu, jau otro gadu aktīvi iesaistās dabas izzināšanā. Tēmas ir izvēlētas dažādas. Pētīti dižkoki, ķērpji, jūras piekraste, saldūdens gliemeži un gliemenes utt. 29.novembrī kārta pienāca pie 
mums ziemojošo putnu izzināšanai. 4.a, 8.a, 8.b un daži 12.klases skolēni ZBR telpās tikās ar ornitoloģi Antru Stīpnieci. Cik tad Latvijā paliek putnu pa ziemu, tā arī pagaidām vēl nav skaidrs. Projekta koordinatore ornitoloģe Antra Stīpniece pastāstīja, ka regulāri tiek ievākta informācija. Teorētiskās nodarbības laikā skolēni uzzināja dažādu informāciju par Latvijā ziemojošiem putniem, to izskatu, izturēšanos. Piemiņas vērts bija arī
Gada putns 2013 – kākaulis. Šis nosaukums 
laikam visiem skolēniem bija svešs. Nodarbībā skolēni uzzināja, kā putns izskatās, kāds ir tā vasaras un ziemas tērps.Apmēram novembrī tie atlido šurp no ziemeļiem un paliek te līdz aprīlim vai pat maijam. Te tie arī riesto, saukdami “kā-kaul!”. Vislabākā apmešanās vieta tiem ir sēkļi, bet apskatīt tos var arī ostas akvatorijā. Kākaulis ir pīle, kas ligzdo tundrā, bet laikā no novembra līdz maijam uzturas Baltijas jūrā. Mijoties uz ekrāna skaistām fotogrāfijām, Antras Stīpnieces stāstījumam, skolēnu jautājumiem, tika iegūta informācija par tik daudz putniem, kurus ikviens varētu ieraudzīt, ja būtu vērīgs dabā. Skolēniem arī pašiem iespējams piedalīties ziemojošo putnu sugu apzināšanā. Pēc tējas malkošanas un našķiem visi, bruņojušies ar tālskatiem, devās par iegūto informāciju pārliecināties praktiski dabā. Skolēni bija pārsteigti, ka pat stāvot uz mūsu pilsētas tilta un veroties Salacas ūdenī,, ir iespējams novērot vairākas putnu sugas. Tālāk ceļš veda uz jūras pusi. Ik pa brīdim kāds iesaucās par kādu ievērotu putnu, jautājumi tika uzdoti ornitoloģei vai Intai Somai. Ejot gar jūras krastu, notika draudzīga izpalīdzēšana, jo bija jāpārvar ūdens šķerslis.Tad lielākie skolēni palīdzēja ceturtos pārnest pāri šim šķerslim. Esot jūras krastā, vērojumi tika veikti ar lielo „ķīķeri”. Visi bija mazliet nosaluši, bet bagāti ar iegūto informāciju. Bez tam, ne tik bieži skolēni paši dodas šādās pastaigās ne visai labvēlīgos laika apstākļos. Ērtāk būtu palikt telpās. Bet visi bijām pateicīgi gan mūsu Intai, gan ornitoloģei Antrai Stīpniecei, kā arī Andrim Somam, kurš visus sagaidīja pie jūras ar lielo tālskati, par šo jauki kopā pavadīto dienu.
Salacgrīvas vidusskolas skolotāja Lolita Valaņina
