Jau pamatskolas mācību grāmatā ir teikts, ka notekūdeņi ir stipri piesārņoti ūdeņi, kas rodas cilvēka sadzīves un saimnieciskās darbības rezultātā. Ar sadzīves notekūdeņiem dabā nonāk daudz sīku organisko vielu daļiņu (no trauku mazgāšanas, tualetes, mazgāšanās dušā, apģērba mazgāšanas un citām ikdienas darbībām). Šīs organisko vielu daļiņas dabā mikroorganismi sadala līdz neorganiskajām vielām. Dalīšanās procesā rodas dažādi starpprodukti, kuri piedod notekūdeņiem grāvjos nepatīkamo smaku, ko mēs visi ieelpojam. Tas nekas, ka varbūt to pat nesajūtam, jo daļiņas ir izkliedējušās gaisā. Sadalījušās vielas ar gruntsūdeņiem nonāk upē un jūrā, kur kalpo par barības bāzi ūdensaugiem un aļģēm. Šie organismi tad nu arī aug ļoti ražīgi. Augi un aļģes atmirst, radot vielas, kuras jāpārstrādā tiem mikroorganismiem, kas dzīvo ūdens baseinos. Lai vielas sadalītu, vajag skābekli, bet tā ir par maz, lai sadalītos lielais vielu daudzums. Rodas dūņas, kas izgulsnējas. Daudzi dzīvie organismi, kurus mēs pat neievērojam, bet kam patīk tīrs un ar skābekli bagāts ūdens, vairs upē un jūrā nav sastopami tik lielā skaitā kā kādreiz.
Ekoskolas bērni un jaunieši par to ir pārliecinājušies paši, ka neatrod vairs tādus sīkos ūdens organismus, kādi bija pirms gadiem 10-20. Tas samazina arī zivju daudzumu, jo samazinās barības un skābekļa daudzums, upe aizaug. Mazgāšanas līdzekļi satur fosforu, kas ir barības viela augiem, zilaļģēm. Zilaļģēm, kas rada indīgas vielas, tā ir lieliska iespēja vairoties, jo fosforu piegādā cilvēks, bet slāpekli no gaisa tās paņem pašas. Mūsu skrubjos un citos mazgāšanas līdzekļos bieži vien kāt pievienotas plastmasas nanodaļiņas, kas arī nonāk notekūdeņos, tad upē un jūrā, pēc tam zivīs, bet tad arī uz mūsu šķīvja.
Lai cik tas nebūtu paradoksāli, bet, lai ūdens būtu tīrs un tajā varētu augt un dzīvot pret piesārņojumu īpaši jutīgi organismi, tajā nedrīkst pat peldēties, jo mēs ūdenī atstājam dažādu vielu mikrodaļiņas.
Tā kā mūsu tēma Ekoskolā šogad bija “Ūdens”, bet sakarā ar ierobežojumiem mēs nevarējām veikt daudzus praktiskus un izglītojošus darbus, kas bija iecerēti, tad lai šis rakstiņš atgādina, ka mums visiem ir ko pārdomāt, kad mēs izmantojam visas sadzīves iekārtas un dažādas vielas, kas mums sniedz atvieglojumu sadzīvē vai nodrošina ērtības, bet, nepārdomāti izmantotas, kaitē dabai, tai skaitā nākotnē arī mums pašiem un mūsu bērniem.
Laimdota Pelše
Salacgrīvas vidusskolas Ekopadomes pārstāve
