Paldies biedrībai “BIBLIOKUĢIS “KRIŠJĀNIS VALDEMĀRS”” un personīgi GINTAM ŠĪMANIM un HEDVIGAI INESEI PODZIŅAI par dāvinājumu skolai. Esam saņēmuši 40 grāmatas.
28.10.2020. Pārpublicēts no Salacgrīvas novada mājas lapas.
2021. gadā Salacgrīvas vidusskola atzīmēs savu simtgadi. Šīs nozīmīgās jubilejas priekšvakarā biedrība “Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs”” vēlas dāvināt mūsu novada zinību pilij pirmo literārā almanaha “Zutiņš” klajā laidienu, kas ietver sevī nezūdamas Salacgrīvas novada literatūras un kultūras vēstures vērtības.
Kādēļ “Zutiņš”? Šķiet, tieši nēģu tači ir vieni no visraksturīgākajiem pastkaršu formātiem, kas veicina Salacas un Salacgrīvas atpazīstamību. Starpkaru periodā (1918 – 1940) tieši “Salacas zutiņi” bija mūsu novada eksportprece, līdzīgi kā visā Latvijas Republikā tas bija sviests, bekons un lini. Vijīgais deviņacis zināmā mērā ūdenī nozīmē to pašu, ko deviņvīruspēks ziedošā pļavā. Tā ir spēka zīme – mēs varam, mēs esam pašpietiekami!
Salaca ir mūsu novada likteņupe. Tieši, sākot no Burtnieka, tā vijas pa Vidzemīti uz jūru. Tādēļ mūsējais ir Auseklis – tautas gara modinātājs, jo tieši viņa dzejā Salacai tiek piedēvēta maģiskā likteņupes loma.
Mūsējais ir Fricis Bārda – latviešu romantiskās dzejas celmlauzis, kurš paplašināja ne tikai vārsmojuma, bet arī savas dzimtās puses robežas.
Dzejā 20. gs. otrajā pusē mūs spēcīgi uzrunā novadnieki – Alfrēds Krūklis, Daina Avotiņa un Valdis Rūja. Lībiskais spilgti akcentēts Vidzemes jūrmalas dzejnieces un grāmatnieces Anitas Emses dzejā.
Īpaša Salacgrīvas novada literatūrā un mākslā ir jūras tēma – marīnistika. Izcilākais novada rakstnieks Rihards Valdess (Rihards Bērziņš) romānā “Jūras vilki” uzcēlis pieminekli literatūrā Ainažiem (Reņģuciems) – mūsu kuģniecības šūpulim. Daina Avotiņa un ilggadējais Salacgrīvas zvejnieku kopsaimniecības “Brīvais vilnis” priekšsēdētājs Alfrēds Šlisers romānos “Saksiņu vējos. Akmens Enkurs” Kriša Sakara tēlā rāda 20. gs. 60. – 80. gadu Kuivižus (Randa) un Salacgrīvu (Grīva), kas lūkoti caur paša A. Šlisera pieredzes prizmu.
Drosmīgais novadnieks dzejnieks un sabiedriskais darbinieks Jānis Peters 1974. gadā atļāvās rādīt dižā Krišjāņa Valdemāra (1825 – 1891) veikumu, kopā ar Dainu Avotiņu izdodot savā ziņā skaudru sava laikmeta liecību – dokumentālās esejas “Baltijas toverī sālīti”.
“Zutiņa” pirmais laidiens domāts kā ierosme tālākiem meklējumiem mājas, skolas vai bibliotēkas grāmatplauktā. Šogad mēs atzīmēsim Ainažu jūrskolas dibinātāja Krišjāņa Valdemāra 195. dzimšanas dienu. Līdz dižā jaunlatvieša divsimtgadei vēl var paveikt ļoti daudz. Lai kā mundrinājuma vārdi te nāk talkā Jāņa Petera dzejas rindas:
“… Kad nu tu stāvi Ainažos,
Nost cepuri un smīnu –
Te kalpu tautām nosvītrots
No pieres vēl viens mīnuss.
Te – “Krišs + Jānis = Valdemārs”,
Te – lielais vējš ir dzimis.
Dēls, mācies atšķirt, kā velk plus
Un – kā velk krusta zīmi!”
Gints Šīmanis, sastādītājs
