BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA (ANKETAS APKOPOJUMS)
Šī gada tēma ekoskolā ir “Bioloģiskā daudzveidība”. Tika veikta aptauja e-vidē, kur tika sniegtas 34 atbildes.
Paldies skolotājai Gunai Meierei par aptaujas izveidi un paldies arī aptaujas dalībniekiem par sniegtajām atbildēm.
Pēc atbildēm spriežot, tie ir skolēni dažādās vecuma grupās. Gandarījums, ka lielākā daļa aptaujāto izprot bioloģisko daudzveidību.
Tās ir dažādas ekosistēmas (jūra, upe, ezers, pļava, mežs, tīrums, arī celms un pat koks, jo te dzīvo dažādi organismi), organismu daudzveidība (ne tikai augi un dzīvnieki, bet arī sēnes, ķērpji, aļģes un mikroorganismi). Zinošākie pat min gēnu daudzveidību, jo tikai ģenētiskā daudzveidība nodrošina organismu un līdz ar to sugas dzīvotspēju.
Taču arī mēs cilvēki esam dabas sastāvdaļa, kas ar savām sociālajām un ekonomiskajām vajadzībām veido savu ekosistēmu, kurai ir jāiekļaujas dabas ekosistēmās un cilvēkiem jādarbojas saprātīgi.
Skolēni, atbildot uz jautājumiem par cilvēka iespēju palīdzēt dabai saglabāt bioloģisko daudzveidību, sniedz atbildes, kas parāda, ka jaunieši izprot, kā mazināt cilvēka ietekmi uz dabu. Lūk dažu atbilžu analīze.
MEŽU CIRŠANAS UN ATJAUNOŠANAS PROCESI. Te saskaras tautsaimniecības vajadzības un dabas aizsardzība. Mūsu bijusī skolniece Īrisa Mukāne (skolas laikā Šmite), kas strādā dabas aizsardzības pārvaldē un vada dabas skaitīšanu, jau četrus gadus secina, ka mežos, kur notiek koku ciršana, bioloģiskā daudzveidība samazinās par 75%.
INVAZĪVO SUGU NEIZPLATĪŠANA. Tās ir svešzemju sugas, kas izplatās dabā, izspiežot vietējās, jo tām nav konkurentu, tām piemīt īpašība, kas dod priekšrocības. Mēs tepat pļavās varam redzēt Kanādas zeltslotiņu un lupīnas, kas nomāc pārējos augus, veidojot blīvas audzes. Kāpās pie skolas var sastapt atsevišķus dažādu sugu rožu pudurus, kas arī var aizņemt lielas teritorijas, jo tām ir sakņu sistēma, kas veicina to ātru savairošanos. Mēs bieži iegādājamies, dažādos veikalos vai internetā, stādus, augsni un sēklas, nepadomājot par to, ka tur var būt sēņu sporas, kukaiņu oliņas vai kūniņas, arī tārpu, gliemju oliņas, dažādu nezāļu sēklas. Pēc kāda laika esam pārsteigti, ka mūsu dārzā parādījušās augu slimības, kaitēkļi vai nezāles.
DABISKO TERITORIJU SAGLABĀŠANA. Svarīgi kopt dabiskās pļavas, jo pretējā gadījumā tās aizaug un daudzas augu sugas iet bojā, arī derīgie kukaiņi izzūd, putniem traucēta ligzdošana. Tādas problēmas ir arī mūsu randu pļavās, kurās savairojušās niedres. Regulāri nopļauta zāle pagalmā arī neveicina bioloģisko daudzveidību – augi nenogatavina sēklas un ar laiku iet bojā. Salacgrīvā divās vietās atstāts nepļauts dabiskais zālājs, kur var redzēt augu daudzveidību. Tādu laukumu zālājā veidosim arī pie skolas. Jūras iedarbībā ir pārveidojusies pludmale pie skolas. Visi varam redzēt izskalotās kāpas un jaunieši nevar iedomāties, ka pludmales smiltīs auga kālija sālszāle.
NEPIESĀRŅOT VIDI. Gaisa piesārņojums ar ogļskābo gāzi (visi degšanas procesi), rada siltumnīcas efektu, kam seko klimata pārmaiņas. Mainoties vides apstākļiem, pie mums labi iedzīvojas siltāku apvidu augu un dzīvnieku sugas, neregulējas kukaiņu skaits (tie neizsalst atsevišķās attīstības stadijās), nedīgst atsevišķu augu sēklas, jo nav nepieciešamā aukstuma perioda. Lietojot augu aizsardzības līdzekļus, mēs samazinām apputeksnētāju kukaiņu skaitu. Nokļūstot vidē mazgāšanas līdzekļiem, tiek veicināta ūdens baseinu aizaugšana. Plastmasām nonākot vidē, tās ne tikai nesadalās, bet var izdalīt kaitīgas vielas, veidot nano daļiņas, kas nonākot dzīvajos organismos rada nevēlamas sekas (slimības).
Anketu apkopoja Laimdota Pelše
Ekoskolas koordinatore
Fotogrāfijas ņemtas no interneta dzīlēm.
