Jau vairāk kā nedēļu mūsu skola ietērpta svētku rotā. Sarkanbaltsarkanajā. Šīs krāsas liecina par valsts svētkiem, par Latviju, par brīvību, par nebeidzamu cīņu par neatkarību, par drošsirdību un dzīves jēgu.
Kā mēs šodien izjūtam savu valsti? Vai vispār to jūtam? Vai lepojamies, ka esam latvieši? Uzdodot šādus jautājumus jaunajai paaudzei, ne vienmēr ir skaidras un pārliecinātas atbildes. Labi, ka zinām faktus par Latvijas valsts rašanās vēsturi. Un vēl labāk, ja šo vēsturi var ieraudzīt un aptaustīt.
Šāda iespēja tika dota 7.b klases skolēniem – ieraudzīt un aptaustīt 101 gadu atpakaļ izdotu Lāčplēša Kara Ordeņa Diplomu.
Ar lielu bijību pieskārāmies šai vēstures liecībai, kuru atnesa uz skolu Gustava Žibala mamma Katrīna. Noklausījāmies tik interesantu un neparastu stāstu par Gustava vecvecvectētiņa apbalvojumu un tā nejaušo ienākšanu šodienas dzīvē.
Ģimene zināja, ka Jānis Kārts (Gustava vecvecvectēvs) ir apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni, bet Diploms par tā izsniegšanu bija pazudis. Šīs vasaras mājas jumta remonta laikā Diploms ieraudzīja dienas gaismu. Tas bijis rūpīgi paslēpts Latvijas nedraudzīgo gadu laikā un glabāts vien tuvāko un mīļāko ģimenes locekļu atmiņās. Nu ir pienācis laiks ar to lepoties!
Diplomu taču ir parakstījis Jānis Čakste un Gustavs Zemgals. Arī mēs lepojamies līdz ar Gustava ģimeni un esam pateicīgi par tādu vēstures stundu!
Kaut vairāk tādu vēsturisku liecību mūsu tuvumā, kas ļauj sajust savu valsti un piederību tai!
Vineta Dance
7.b klases audzinātāja
