4. maijā (2023) par nopelniem ķīmijas zinātnes attīstībā, Latvijas iekļaušanos Eiropas un pasaules zinātnes telpā un jaunās ķīmiķu paaudzes audzināšanā Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks prof. Aigars Jirgensons apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri.
Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais valsts apbalvojums. Triju Zvaigžņu ordenis nodibināts 1924.gadā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai un atjaunots 1994.gadā. Tā devīze ir Per aspera ad astra – Caur ērkšķiem uz zvaigznēm.
Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvo par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Nopelni Tēvijas labā, par kuriem Triju Zvaigžņu ordeni piešķir, var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai saimnieciskajā darbā.
Aigars Jirgesons Organiskās sintēzes institūtā (OSI ) strādā kopš 1991. gada. 2000. gadā Latvijas Universitātē ieguvis ķīmijas doktora grādu. 2002. gadā stažējies Perudžas Universitātē, Itālijā, prof. R. Peličiari grupā. OSI vadošais pētnieks kopš 2004. gada. Organiskās sintēzes metodoloģijas grupas vadītājs kopš 2006. gada. 2011. gadā ievēlēts par Rīgas Tehniskās Universitātes asociēto profesoru. 2013. gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.
“Aigars Jirgensons bērnībā vēlējās strādāt zvejniecībā, tomēr dzīves ceļi viņu aizveda līdz zinātnei un ķīmijai. Šobrīd viņa vadībā Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (OSI) tiek strādāts pie jaunām zāļvielām, ko nākotnē varētu izmantot malārijas ārstēšanai.“
Aigars Jirgensons jaunībā, būdams puisis no Salacgrīvas, sākotnēji vēlējās strādāt zvejniecībā, tomēr skolā paveicās ar ķīmijas skolotāju, kas pratusi aizrautīgi mācīt šo priekšmetu, tāpēc viņš izvēlējās zinātnes ceļu un nu jau daudzus gadus strādā Organiskās sintēzes institūtā. (PIEBILDE: ŠĪ SKOLOTĀJA BIJA LAIMDOTA PELŠE)
“Bija tāda interesanta sagadīšanās. Profesors [Ivars] Kalviņš tajā laikā mani izvadāja ekskursijā pa institūtu.
Man tad bija 16 gadi, un tajā brīdī es sapratu, ka mans ceļš ir organiskā ķīmija,” stāstīja OSI direktora vietnieks zinātniskajā darbā Aigars Jirgensons.
Jau studiju laikā viņš sāka strādāt Organiskās sintēzes institūtā.
“Ķīmija ir diezgan radoša. Cilvēki, kas sāk studēt ķīmiju, aizraujas. To var salīdzināt ar mākslu, ar mūziku, tas ir tikpat radoši – būt ķīmiķim,” pārliecināts Jirgensons.
Viņa vadībā šobrīd institūtā norit vairāki nozīmīgi pētījumi.
“Viens virziens ir saistīts ar jaunu zāļvielu atklāšanu. Pārsvarā strādājam jaunu pretmalārijas zāļvielu un jaunu antibakteriālu zāļvielu atklāšanā. Ir vairāki veiksmīgi projekti. Tas ir organiskās sintēzes metodoloģijas virziens, kas ir jaunu metožu radīšana, lai uzkonstruētu molekulas ērtāk, lētāk un videi draudzīgāk. Trešais virziens ir procesu ķīmija, kas ir tehnoloģiju izveide zāļvielu ražošanai,” stāstīja A. Jirgensons.
Runājot par malāriju – pret šo slimību pasaulē ir pieejami dažādi medikamenti, bet malārijas izraisītāji plazmodiji, ko pārnēsā odi, pakāpeniski iegūst spēju pretoties zāļvielām, tāpēc zinātniekiem ir jāstrādā pie jauniem risinājumiem.
Aigara Jirgensona pētījumi šajā jomā pirms pāris gadiem tika atzīti par vienu no nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā.
“Zinātnē strādāt nekad nav garlaicīgi. Nekad. Braucot tramvajā, ar autobusu, automašīnā, mums vienmēr ir kaut kas, par ko padomāt. Ja vēl ir papīrs ar zīmuli, tad ir ko paķēpāties. Tas ir varbūt kaut kas līdzīgs kā risināt “Sudoku” vai krustvārdu mīklas,” salīdzināja Aigars Jirgensons.
Lai gan zinātniekam ir bijusi iespēja arī strādāt ārpus Latvijas, viņš tomēr ir nolēmis palikt dzimtenē.”
(10.10.2020. Autors: Uldis Birziņš (Latvijas Televīzija)
LEPOJAMIES!
