Ar saukli ‘’Dzeja elpo’’ šogad Latvijā tika atzīmētas Dzejas dienas. Dzejas dienu ietvaros Salacgrīvas vidusskolas 9. klašu skolēni devās literārā piedzīvojumā ‘’Imanta Ziedoņa dzejai pa pēdām Salacgrīvā’’.
9.b klase kopā ar latviešu valodas un literatūras skolotāju Eviju Kosīti-Viļķinu gāja dzejas ceļojumā pa Salacgrīvu, apstājoties pie dažādiem skolēnu izvēlētiem objektiem, lai deklamētu I. Ziedoņa dzeju. Pieturvietas bija upe Salaca, Salacgrīvas Mūzikas skola, benzīntanks “Circle K”, košais pīlādzis pilsētā un piemineklis jūrniekiem.
Savukārt 9.a un 9.c klases skolēni izstrādāja literāru velomaršrutu un kopā ar skolotāju Ilzi Saklauri devās velobraucienā, dzeju deklamējot pie jūras, Bocmaņu laukumā, promenādē, pie bibliotēkas, pie mola u.c.
Populārākais dzejolis skolēnu vidū bija “Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc”. Uzstāšanās laikā pārsteigumu radīja pīļu saime, kura tobrīd līgani peldēja pa straumi. Pamatojot vietas izvēli, Leo Gusakovs sacīja: ‘’Es iztēlojos, ka šeit, pie upes, sēž dzejoļa liriskais es, vēro zvaigznes un klausās pīļu kliedzienos.’’
Skolēni izvēlējās I. Ziedoņa dzejoļus, jo tajos paustas sajūtas, kā prieks, sajūsma, vientulība, kā arī domu brīvība, cilvēka dzīves salīdzinājums ar pīlādžogām, kas ir gan skaistas, gan arī rūgtas. Upe mūsu pilsētu sadala uz pusēm, un šis motīvs sasaucas ar I. Ziedoņa dzejoli “No abām pusēm”, ko deklamēja vairāki skolēni. Puišiem tuvs bija dzejolis ‘’Motors’’, kas tika deklamēts pie tilta, jo tur visbiežāk dzirdami motoru ‘’krācieni’’. Pārdomu dzejolis “Elpošana” atklāja domu, ka katrs var mainīt savu dzīvi: ”Un es cīnīšos. Rīt. Visu mūžu. Ik dvašu.”
Skolotājas no sirds pateicas skolēniem par līdzdalību I. Ziedoņa dzejas ceļojumā.
Ilze Saklaure un Evija Kosīte-Viļķina
latviešu valodas un literatūras skolotājas
