Mācīties citādāk, tuvāk realitātei.
Piekto klašu skolēni mācījās muzejā, lai nostiprinātu zināšanas, kas tika apgūtas sociālo zinību un vēstures stundās – “Kas ir vēstures avoti un kur tos glabā?”
Muzeja vadītāja Ieva Zilvere iepazīstināja ar dažādiem vēstures avotiem – muzeja eksponātiem, savukārt, muzeja krātuves vadītāja Iveta Kalniņa ļāva skolēniem ieskatīties muzeja krātuvē – šī ir īpaša privilēģija, jo ikdienā muzeja apmeklētāji tur netiek laisti.
Skolēni jautā – kurš muzeja eksponāts ir no vissenākajiem laikiem? Kā var zināt, ka pils bijusi tieši tāda? No kurienes šos vēstures avotus muzejs iegūst? Kā var zināt, cik tie ir veci? Jautājumi seko viens pēc otra.
Muzeja vadītāja izrādīja skolēniem, kādi ir pirmie muzeja krātuves eksemplāri, jo skolēni prata nosaukt, kādi ir vēstures avoti jeb liecības – vizuālie, lietišķie, mutvārdu, rakstiskie. Tie ir galvenie instrumenti no kuriem varam uzzināt par cilvēku dzīvi un notikumiem pagātnē.
“Es nezināju, ka Salacgrīvas muzejā ir tik daudz senu lietu!” “Man vislabāk patika klausīties par pagātnes priekšmetiem!” “Es uzzināju, kāds bija pludiņš!”, “Visinteresantākais bija skapis un seno laiku apģērbs!” – daudz un dažādas atbildes seko no skolēniem, par redzēto pārrunājot nākamajā mācību stundā!
Visvairāk skolēniem patika iejusties mākslinieku lomās, zīmējot muzeja eksponātu, kas visvairāk iepaticies.
Paldies par iespēju apmeklēt muzeju!
Laila Olte
sociālo zinību un vēstures skolotāja
