Salacgrīvas vidusskolas 2014.015. mācību gadā ir Mammadaba Vēstniecība, tāpēc pedagogi vēla s sniegt vairāk zināšanu par dabu. Viena no formām, kā to izdarīt, ir sadarboties ar dažādiem speciālistiem. Turpinās sadarbība ar Vides izglītības centru, rudenī tika vāktas ozolzīles meža dzīvniekiem un Rīgas zoodārza iemītniekiem, skolēni dodas ekskursijās, pārgājienos, bet tiek meklētas jaunas iespējas, lai uzzinātu vairāk un vairāk. Ja meklē, tad arī atrod. Saņēmām interesantu piedāvājumu- iespēju organizēt divu stundu garu nodarbību kopā ar namdariem no SIA „Namdaru darbnīca” .Tēma -„Mūsu vērtība-koks”. Un tā 28.janvāra dienā, ieejot skolas telpās, varēja sajust jauku smaržu- koka smaržu.
Piedalīšanās izglītojošā programmā „Mūsu vērtība- koks” bija lieliska iespēja tuvināt skolēnus saudzīgai attieksmei pret vidi, etnogrāfijas apguvei un mīlestībai pret dabas materiālu. Ar saturīga stāstījuma, koksnes un amatniecības paraugu palīdzību, ar tradicionālo kokapstrādes instrumentu izmēģināšanu un seno koka spēļu rīku darbināšanu kopā izdevās sajust- KOKS TĀ IR VĒRTĪBA! Programma bija vienlīdz piemērota gan zēniem, gan meitenēm. Zināšanu nostiprināšanai un padziļināšanai pedagogiem tika iedoti mācību palīgmateriāli- darba lapas, koksnes paraugi. Par piemiņu no pasākuma skolā paliks mūsu kopīgi izgatavotā abriņa. Nodarbības garums bija paredzēts divas stundas, bet meistari nedevās projām, kamēr visi sākumskolas skolēni bija iemēģinājuši savu roku gan zāģēšanā, gan interesanta dekora pagatavošanā
, gan abras kopīgā grebšanā. Pagalmā skolēni izmēģināja namdaru pagatavotos dažādus rīkus-koka kājas, slēpes vienlaikus trim slēpotājiem, makšķeres, ar kurām varēja „noķert” pamatīgas koka zivis. Bet lielāks spēks bija jāpieliek pie „pāļu dzīšanas”. Tos, tāpat kā Rīga nekad nav gatava, nebija iespējams „iedzīt” –ja no vienas puses ar pamatīgu āmuru to izdarīja, tad otrā pusē atkal tie bija ārā un jādzen atkal. Pat skolā varēja saklausīt darba dunoņu.
Pēc šādas darbošanās bagātinās arī skolēnu valoda. Visas nodarbības laikā meistari lietoja vārdus, kurus bieži var izlasīt latviešu tautas pasakās, tautasdziesmās, teikās, bet mūsdienu skolēniem šie vārdi nav saprotami. Turpmāk latviešu valodas stundās pedagogi varēs atgādināt par nezināmā vārda nozīmi, atsaucot atmiņā izglītojošo nodarbību par koku. Skolēni un pedagogi tikai iegūst, ja jaunu zināšanu un prasmju iegūšanā palīdz dažādu nozaru speciālisti.
Skolotāja Lolita Valaņina
