Ziņo skolotāja Agnese Gromova-Ķūrena:
Labrīt!
4.diena
Stundas Handevitas skolā sākas ļoti agri, jau 7:30. Latviešu skolēniem jāsadalās divās grupās. Vienai grupai jādodas uz mūzikas nodarbību, otra gatavos pusdienas. Mūzikas nodarbībā mācāmies trīs dziesmas, ar kurām jāuzstājas vecāku vakarā sestdien. Virtuvē tiek gatavota sīpolu biezzupa, sīpolu pīrāgs un saldais ēdiens. Latvieši ar vāciešiem strādā plecu pie pleca. Nu skolēniem ir savstarpēji jāsazinās angļu valodā, lai virtuvē kaut kas nenoiet greizi. Tas izdodas lieliski. Brīnišķīgs gala rezultāts – burvīgi saklāts galds ar labi pagatavotu ēdienu un prasmīgi izveidotām dekorācijām. Arī mūzika visus vieno, skan tā, it kā jaunieši būtu dziedājuši kopā jau ilgāku laiku.
Skolotājas tikmēr dodas vērot stundas, lai redzētu, kā notiek skolēnu ar īpašajām vajadzībām iekļaušana mācību procesā. Rodam idejas, ko varētu izmantot savā darbā.
Kamēr vēl virtuvē rosība un mūzikas kabinetā notiek mēģinājumi, mums pēkšņi paziņo, ka jāprezentē Latviju un mūsu skolu. Kurš gan cits, ja ne Ernests un Marta vienmēr gatavi uzstāties. Neesam neko iepriekš izmēģinājuši, tik vien kā lidmašīnā sagatavojuši bilžu prezentāciju par handevitiešu viesošanos Latvijā mācību gada sākumā. Norunājam, ka abi mūsu jaunieši ļausies plūsmai un improvizēs. Tas viņiem izdodas lieliski. 8.klases skolēniem, kuri jāieinteresē dalībai apmaiņas programmā, parādām Prāta Vētras videoklipu „Welcome to my country”, filmiņu par Salacgrīvu un vāciešu vizītes bilžu galeriju. Marta un Ernests jauniešiem radījuši patiesu interesi par mūsu valsti, pilsētu un apmaiņas programmu. Paldies viņiem!
Pēc jauniešu gatavotajām pusdienām dodamies uz Flensburgas alus darītavu, kurā tiek ražots ne tikai alu, bet arī dažādi gāzēti bezalkoholiskie dzērieni. Iepazīstamies ar ražošanas procesu. Ļoti interesanti. Pēc tam dodamies uz degustācijas telpu, kur dzērienu nogaršošanu sākam ar kopīgu pudeļu korķu atvēršanas salūtu.
Skolotājas secina, ka kļuvis grūtāk saskaitīt, vai visi skolēni ir klāt esoši, jo nu vācieši un latvieši saplūduši vienā grupā, visiem ir jautri.
5.diena
No rīta jābūt Flensburgas piestātnē. Gar fjordiem dosimies uz Glucksburgas pili (tulkojumā – Laimes pili). Šķiet, ka cilvēki tajā tiešām kļūst laimīgāki. Mūsējie saka: „Pirmo reizi dzīvē patīk apmeklēt muzeju!” Mūs sagaida smaidīga kundze senā tērpā, viņa izskatās pēc pasaku vecmāmiņas. Jāatzīst, ka šī vecmāmiņa ir ļoti profesionāla stāstniece, jo ātri pielāgojas jauniešu interesēm. Uzzinām par ikdienas dzīvi pilī pirms vairākiem simtiem gadu, apskatām tā laika istabu iekārtojumu, pasmaidām par „plunkšķu” tualetēm, paveram skapja durvis, aiz kurām slēpjas vannas istaba, uzkāpjam bēniņos pie spoka, noejam pils pagraba cietumā un moku kambarī, uzzinām par tā laika bērnu dzimstību un mirstību… Tas viss ārkārtīgi aizraujoši! Tad seko neliela iepirkšanās pauzē, pēc kuras cauri brīnišķīgajam pils parkam dodamies atpakaļ uz kuģīti, kad esam nokļuvuši uz klāja, mūs pārsteidz lietus. Jāatzīst, ka laikapstākļi mūs līdz šim ir lutinājuši.
Neliela atpūta viesģimenēs, kam seko gatavošanās vakara pasākumam, kas domāts apmaiņas projekta vecākiem un bērniem, lai parādītu, ko esam šajās dienās apguvuši.
Plkst. septiņos vakarā skolā ātri tiek sakārtoti galdi, bērni un vecāki ierodas ar groziņiem, kuros ir līdzpaņemtie mājās gatavotie gardumi. Koncertu atklāj skolas ansamblis. Mūs pārsteidz šis muzikālais priekšnesums, skolēni paši spēlē dažādus instrumentus: bungas, ģitāru, klavieres, perkusijas, mūzikas skolotājs spēlē elektrisko ģitāru; bet pats iespaidīgākais – meiteņu skanīgās balsis. Pienācis laiks demonstrēt kopīgi apgūtos priekšnesumus, latviešu-vāciešu kopdziesmas skan lieliski, bet pēc vecāku sagatavoto kārumu nogaršošanas seko deja, kuras nobeigumā dzirdamas milzīgas ovācijas un saucieni, lai tā tiek atkārtota. Tiek paziņot, ka pienācis laiks novākt galdus un doties mājās, taču mums rodas sajūta, ka kaut kā pietrūkst. Ātri vienojamies kopīgā tautasdziesmā. Izvēlamies „Ai, jel manu vieglu prātu”, jo tai dzīvīga melodija. Vācieši plaudē mūs atbalstīdami. Beigās pasakām paldies par iespēju piedalīties šādā apmaiņas programmā, jo tā jauniešiem daudz ko māca, ļauj izvērtēt dažādas dzīves situācijas, palīdz kļūt patstāvīgākiem, liek saprast, cik dažādi mēs esam un kā ar to sadzīvot…
6. diena
Svētdienas notikumi pagaidām vēl noslēpumā tīti, jo par mūsu jauniešu izklaidēšanas aktivitātēm rūpējās viesģimenes.
Turpinājums sekos…
