Dabaszinību stunda ir tā, kuru skolēni var mācīties nesēžot skolas telpās.
17.oktobrī 3.a un 3.b klase mācījās dabā. Šajā mācību gadā cenšamies izzināt un noskaidrot kopīgās un atšķirīgās pazīmes dažādām dabas teritorijām, kas atrodas skolas tuvākajā apkārtnē. Parks, mežs, pludmale – tās biežāk izstaigātas un apskatītas. Mācību grāmatā bija rakstīts, ka purvā esot daudz sūnu (sfagnu), daudz ūdens un pārvietošanās bīstama. Skolēnu pieredzes stāsti un skolotājas piebildes raisīja interesi, kāds tad īsti izskatās purvs. Tādēļ organizējām stundu purvā.
Vispirms iepazinām Niedrāju – Pilkas purvu, dabas liegumu – mazas priedītes, nelielas ūdens lāmas, mitruma izturīgi augi, takas galējā punktā nelieli purva ezeriņi. Izdevās pat pagaršot dzērvenes, pasmaržot vaivariņu un saskatīt dažādas sūnu krāsas un nokrāsas. Šī teritorija ir arī putnu ligzdošanas vieta, bet tos nemanījām.
Pēc tam devāmies uz citu purva teritoriju, kur notiek kūdras ieguve – Lielais Ērgļu purvs. Purva viens no galvenajiem resursiem ir kūdra. SIA Bērtne kūdras ražošanas izstrādes vadītājs G. Švalkovskis mums pastāstīja un parādīja, kas notiek šajā purvā. Kūdras ieguve ir lēns un pakāpenisks process, vienā teritorijā tā ilgst vairākus gadu desmitus. Redzējām tehniku, kuru izmanto darba procesā, salīdzinājām, kā staigāt pa slapju un sausu kūdru. Nosvērām, cik sver sausa kūdra vienā spainī un sākām rēķināt, cik daudz to izmantojam piemājas dārza darbos.
Interesantas lietas, bet mums vēl ir laiks iegūt zināšanas gan par dažādām dabas teritorijām, gan par dabas procesiem un cilvēku darbību. Katra lieta un vieta iepazīta dabā raisa interesi, pārdomas un zinātkāri.
Paldies skolas vadībai par transporta nodrošināšanu.
Teksts un foto:
L.Rozenberga, L.Ilvesa,
dabaszinātņu skolotājas
