Pēc agrās celšanās un izbraukšanas plkst.3.30 no rīta, veiksmīgas pārbaudes lidostā, nedaudz sāpīgām ausīm pēc nolaišanās, 15 skolēni un 3 skolotāji no Salacgrīvas vidusskolas 20.aprīlī 
Pusdienas gatavoja mazās grupās, gatavojot sīpolu – zirnīšu zupu, cepot izcili gardas picas maizītes un pagatavojot desertu. Jāsaka, ka mācību virtuve jaunajā korpusā ir iekārtota lieliski, galds krāšņi saklāts. Dažiem gan bija iebildumi pret sīpolu zupu, bet skolotājiem prasījās pat papildporcija. Malači visi! Skolotājām, savukārt, bija iespēja paviesoties matemātikas stundā integrētajā klasē, un arī vērojot, kā 10.klase gatavojas angļu valodas eksāmenam, ieskatīties, kā tehnikas stundā skolēni gatavojas prezentācijai par motoriem, apskatot, kādā klasē vācu valodu mācās bēgļu bērni. Apmeklējot vairākas stundas, konstatējām, ka skolēni stundās strādā ļoti motivēti, turklāt diezgan pedantiski ievēro noteikumus attiecībā uz mobilajiem telefoniem- ienākot skolā neredz nevienu pašu. (skolēni gan kādus lietotājus bija pamanījuši, bet tie tad ir pavisam nedaudzi.) Otrs noteikums ir- garie starpbrīži jāpavada ārā , vienīgi, ja ir sniegputenis vai lietus gāž spaiņiem, tad var palikt iekšā. Skolotāji strādā pēc iekļaujošām programmās, klasē strādās skolēni ar dažādām spējām, un veic dažādus uzdevumus. Skolai šogad būs pirmais vidusskolas izlaidums, kas ierakstīj jaunu lappusi skolas vēsturē.
Piektdien mūs sagaidīja gan aizsargdambji pie jūras, gan pati Ziemeļjūra. Laiks ir saulains, bet pavēss, un izbaudām spirgto jūras vēju, bet skolēni izmēģina paisuma “uznācienu”. Neparasti izskatās tualetes pludmalē, kuras izbūvētas uz augstām “Kājām”, lai neskartu paisuma viļņi. Pēc aukstā jūras krasta īsti vietā ir peldbaseina apmeklējums, kas daudziem sagādāja īstus jautrības brīžus- nav nekāds joks, kad mākslīgie viļņi iegāž tevi sāļajā ūdenī.
Sestdiena mūs ar kuģīti ved uz Gliksburgas pili (renesanses laika pils ūdenī, ko sauc par Eiropas karaļnamu šūpuli, būvēta 16.gadsimtā ), atraktīvā gide ģērbusies atbilstoši pils tapšanas laikam prata mūs aizraut ar saviem stāstiem. 
Svētdienu skolēni pavadīja ģimenēs, jāsaka, ka atšķirībā no projekta Latvijā, vācieši daudz vairāk laika atvēlēja ģimenēm, jo darbdienā vienos pēcpusdienā visus pa mājām izvadāja skolas autobuss. Bet šķiet, ka jauniešus tas nemaz netraucēja, viņi pilnā mērā izbaudīja kopā būšanu ar vācu skolēniem- “Vislabāk paliks atmiņā vācu ģimene, pie kuras es dzīvoju un kopīgie vakari ar vācu jauniešiem, kurus centāmies pavadīt kopā, jo mums tomēr dots tik maz laika un jācenšas to izmantot pēc iespējas vairāk. Sliktāk ir tad, ja neesi atradis kopīgu valodu ar vācieti vai arī tev šis skolēns ir pavisam nepiemērots”, iespaidos dalās Nensija. Par tradīciju ir kļuvis vakars kopā ar ģimenēm, kur skolēni atrāda grupās paveikto- šoreiz deju un 3 dziesmas. Arī mēs uzstājāmies ar latviešu tautas dziesmu, bet pārsteigumu ģimenēm sagādāja Krista un Lauris, kas speciāli braucienam bija iemācījušies latviešu tautas deju “Raibie cimdi”, kuru lieliski nodejoja.
Svētdiena kā vienmēr pagāja ģimenes aprūpē, no rīta bija uzsnidzis sniegs, tā kā lielas aktivitātes ārā nevarēja plānot, bet skolēnu sagaidīja gan “ Ūdens pasaule”, gan boulings, gan citas aktivitātes. Pirmdien skolēni atkal divās grupās veica ķīmijas eksperimentus, otri mēģināja atdarināt popārta mākslinieka Džona Rizzi rokrakstu , papildinot mūsu brauciena fotogrāfijas ar māksliniekam raksturīgiem motīviem, kas nemaz nebija viegls uzdevums. Pēcpusdienā skolas zāle pildījās ar 8.klašu skolēniem –potenciālajiem projektam dalībniekiem nākamajā mācību gadā- vācu pusei ir ko izvēlēties, viņiem ir piecas paralēlklases. Jau nākamajā rītā no vienas klases bija pieteikušies 12 jaunieši. Arī mums ir laiks domāt par nākošajām viesģimenēm. Otrdiena mūs veda uz Hamburgu, izbaudījām gan sniegputeni, gan sastrēgumus, bet pilsēta mūs sagaidīja bez nokrišņiem visā savā krāšņumā. Toties lidosta mūs negribēja laist projām, – tehnisku iemeslu tika atcelts reiss un mēs nakšņojām lidostā , sēžot neērtos solos. Tad nu pilnībā varēja “ izbaudīt” to, ka laiks ir relatīvs- likās, ka pulkstenis ir apstājies. No aviokompānijas saņēmās kuponus vakariņām un brokastīm, un no rīta laimīgi kāpām lidmašīnā, kura tikko bija atlidojusi no Rīgas. Beigas labas viss labs.Ar nokavēšanos trešdien pusdienas laikā Rīga mūs sagaidīja ar neparasti siltiem laika apstākļiem. Ieguvumi, protams, ir lielāki par pārdzīvoto stresu- pirmkārt angļu valodas nostiprināšana, komunikācijas prasmju uzlabošana, iespēja ar draugiem pavadīt kopā laiku. Skolēni visvairāk novērtēja darbošanos grupās, kur jākomunicē, lai sasniegtu rezultātu, kā arī kopā pavadītos vakarus. Visi novērtē pozitīvos vācu jauniešu un iespēju iepazīt jauniešu dzīvi Vācijā , un arī pašu zemi ārpus ģeogrāfijas mācību grāmatas.
Ceru, ka šis stāsts ieinteresēs nākamos devītos, un viņu projekta laiks būs tikpat aizraujošs.
Ceļojumu kopā ar 15 jauniešiem un kolēģēm Gunu Meieri un Silviju Tīti izbaudīja Inta Cirša
