12.oktobrī visā pasaulē tika organizēta āra izglītības diena. Taču 6.a un 7.b klašu skolēni un daži viņu vecāki kopā ar klašu audzinātājām Lauru Endi un Agnesi Gromovu-Ķūrenu to piedzīvoja jau dienu iepriekš, kad devās Valmieras virzienā, lai piedalītos savādākā mācību procesā, kā tas ierasts ikdienā. Brīnišķīgs bija ceļš caur Ainažiem uz Valmieru. Skatam pavērās rudenīgas ainavas. Sarkandzeltenās koku lapas, tumši zilie lietus mākoņi un caur tiem spraucošies saules stari radīja spilgtus kontrastus.
Rīts Valmierā sākās ar jautriem uzmanības treniņa uzdevumiem kopā ar aktīvā tūrisma centru “Eži”. Visi tika sadalīti septiņās jauktās komandās. Katrai komandai tika uzticēts planšetdators ar tajā izveidotu igauņu uzņēmuma programmu, kas paredzēta orientēšanās spēlei.
Divu stundu laikā katrai komandai bija jāatrod pēc iespējas vairāk datorprogrammas kartē atzīmēto objektu. Pie katra objekta dators parādīja jautājumus, uz kuriem pareizi atbildot varēja iegūt punktus. Jautājumi bija dažādi, gan par pašu Valmieru, gan par kultūru, vēsturi un dabaszinībām, nācās risināt arī vairākus atjautības uzdevumus.
Jautru šo pasākumu padarīja papildus uzdevumi, piemēram, visas komandas selfijs iemīļotākās jogas pozā vai tirgus laukumā garāmgājējam lūgts foto, kamēr visa komanda lec gaisā.
Visas komandas kopā divu stundu laikā pieveica aptuveni 50km un ieguva gandrīz 400 punktus. Orientēšanās pasākuma organizatore atzina, ka Salacgrīvas vidusskolas skolēni pierādījuši sevi kā ļoti aktīvus un zinošus skolēnus, jo pasākumā iegūtie rezultāti esot salīdzinoši augsti. Pirmo četru vietu uzvarētāji saņēma gardas balvas.
Vēlāk skolēni atzina, ka bija vērtīgi strādāt jauktās komandās, kur visi tavi komandas biedri nav zināmi. Bija jāmācās rēķināties arī ar pārējiem. Visvērtīgākais bija pēc tam izrunāt situācijas, kurās varētu rīkoties savādāk, jo mēs taču mācāmies darot un kļūdoties.
Mums skolotājām kopā ar vecākiem un divām skolniecēm bija sava komanda, kura ļāva izbaudīt spēles garšu. Aizraujošs pasākums!
Pēc neilgas pusdienu pauzes bija laiks doties uz ZAAO reģionālās atkritumu apsaimniekošanas centru DAIBE, lai piedalītos mācību nodarbībā “Ilgtspējīga attīstība, “Nulles atkritumu koncepts”” Salacgrīvas novada domes un ZAAO noslēgtās vienošanās ietvaros. Tur nācās ievērot stingrus drošības noteikumus, jo ik brīdi Daibē notiek intensīvs darbs, šurpu turpu kursē zaļās atkritumu izvešanas mašīnas. Tērpušies spilgti oranžās vestēs ar atstarotājiem sēdāmies ZAAO ekskursiju autobusā, lai dotos izbraucienā pa poligonu, kura kopējā platība atkritumu noglabāšanai ir 12,96 ha.
Ne viens vien skolēns un arī pieaugušie aizdomājās par to, ka mēs pārāk nevērīgi izmetam lietas, tādējādi veidojot milzīgus atkritumu kalnus. Mūsu Podiņkalns salīdzinājumā ar Daibē redzamajiem atkritumu kalniem izskatās niecīgs. Daži skolēni bija ļoti pārsteigti, ka ar zaļu zālīti klātais ainaviskais kalns gandrīz 20 m augstumā patiesībā sastāv no atkritumiem.
Vēl jāpiebilst, ka šajos kalnos nonāk tikai tie atkritumi, kuri nevar tikt izmantoti otrreizējai pārstrādei, visi pārējie atkritumi, nonākot Daibē, tiek rūpīgi sašķiroti, un to paveic cilvēki ar savām rokām. Arī šajā brīdī skolēniem radās jautājums, kāpēc gan mēs paši jau mājās nevarētu sašķirot atkritumus, lai citiem pēc tam nav jāpārcilā mūsu miskastes.
Kā jau to iepriekš varēja sagaidīt, deguni sajuta nepatīkamas smakas. Lai gan pārsteidza tas, ka smaka nebija visā teritorijā. Nepatīkamu aromātu rada pārtikas atkritumi. Kārtējais pārdomu brīdis… Varbūt mēs varētu atbildīgāk attiekties pret pārtikas produktiem, neizmest tik daudz?
Ekskursijai sekoja prezentācija, lekcija un diskusija par ilgtspējīgu attīstību un nulles atkritumu konceptu. Tā iesākās ar interesantu attēlu, kurā bija redzams uzraksts “Planet Earth”. Datorprogramma piedāvāja izvēlni: “Save. Don’t save. Cancel.” Mums nācās izvēlēties, ko darīt ar savu planētu. Protams, ka vēlamies to saglabāt! Lai gan Zemei pašlaik klājas ļoti grūti (kādā no attēliem redzējām to kā smagi sirgstošu slimnieku ar termometru mutē), izrādās, ka kļūt videi draudzīgākiem nav nemaz tik sarežģīti. Lūk, daži padomi:
- izmanto otrreiz lietojamas lietas, piemēram, auduma iepirkuma maisiņus;
- ejot uz veikalu ņem līdzi savu trauku/ burciņu produktu iegādei;
- saplāno savu ēdienkarti, lai produkti nesabojājas un nav jāmet ārā;
- neiegādājies liekas mantas; padomā vai tev tās patiesi ir vajadzīgas;
- izvēlies kvalitatīvus produktus, jo tie kalpos ilgāk;
- izvēlies vietējo ražotāju preces, tādējādi samazinot transportēšanas radītās negatīvās sekas;
- neizmet, bet salabo;
- varbūt tev ir lietas, kuras tev nav vajadzīgas un tu tās vari atdot citiem;
- patērē apdomīgi;
- šķiro atkritumus;
Tā mēs varam palīdzēt ne tikai mūsu planētai, bet arī ietaupīt savas finanses un uzlabot savas dzīves apstākļus!
Kaut skolēnu acīs varēja manīt nogurumu, bija patiess prieks redzēt, ka stāstītais viņus aizrauj, liek aizdomāties. Atpakaļceļā autobusā bija dzirdamas diskusijas par to, ko jaunieši varētu darīt savādāk, lai nedarītu pāri mūsu planētai, kura, gribi vai negribi, mums ir kopīga. Mēs katrs esam atbildīgs par savu rīcību. Var jau domāt, ka uz mani tas neattiecas. Bet vai tiešām? Jaunieši varēs izglītot arī savus vecākus par dzirdēto un piedzīvoto. Dabas saudzēšana ir ļoti aktuāla tēma, par ko ir jārunā, un pats galvenais – jārīkojas. Sākam to darīt jau šodien!
6.a klases audzinātāja Laura Ende un 7.b klases audzinātāja Agnese Gromova-Ķūrena
