Skolotāja aizgāja mūžībā 22. jūnija rītā . Ieva Krūmiņa,dzimusi Eiduka, kura darbam šajā skolā veltījusi 36 gadus. Pedagoģe dzimusi 1934.gada 21. oktobrī Rīgā. Pirmie bērnības gadi pavadīti Jaunpiebalgā, bet skolas un jaunības laiks pagājis „ Paurītēs ” Valmieras pusē. 1953.gadā I. Krūmiņa pabeidz Valmieras Pedagoģijas skolu un uzsāk darba gaitas Tomes skolā, vēlāk Ķegumā. Izglītību turpina Latvijas universitātē, kur 1960. gadā iegūst latviešu valodas filologa kvalifikāciju, bet nākamajā gadā jau iestājas Svešvalodu fakultātē un 1969. gadā iegūst vācu valodas pasniedzēja diplomu. Tieksme izglītoties ir bijusi viņas dzīves prioritāte jau kopš agras bērnības. 1958. gadā Ieva Krūmiņa nodibina ģimeni kopā ar Arvīdu Krūmiņu un priecājas par meitas Ineses ienākšanu šajā pasaulē, kura bija māmiņas balsts līdz pat skumjajam brīdim. 1963. gads jauno ģimeni aizved uz Salacgrīvu, kur skolotāja uzsāk darba gaitas Salacgrīvas vidusskolā, mācot vācu valodu un krievu valodu. Cilvēks ar augstām morāles vērtībām, principiāla, ar savu nostāju. Viņas viedokli par šīs pasaules stūrakmeņiem nespēja ietekmēt nekādas iekārtas, skolotāja nespēja akceptēt lietas, kas viņasprāt nebija pieņemamas. Viņa necentās nevienam izpatikt, bet darīja savu darbu pēc labākās sirdsapziņas – godprātīgi, būdama nelokāma savās prasībās, arī pret sevi pašu. Trīs gadus Ieva veic arī mācību pārzines pienākumus, vairākus gadus vadīja Tautu draudzības klubu, organizējot interesantus pasākumus. Skolotāja ir bijusi klases audzinātāja vairākām klasēm gan pamatskolā, gan vidusskolā. Viņas sūtība bija būt pedagogam, kura galvenais uzdevums ir pēc iespējas labāk iemācīt savu mācību priekšmetu, ko audzēkņi, turpinot savas dzīves gaitas vienmēr ir pratuši novērtēt. Audzināmo klašu skolēniem tika uzsvērta mīlestība pret dzimto zemi, tās dabu, kultūru, mākslu ,literatūru, jo īpaši saistībā ar mācāmo priekšmetu, kā arī par dzīves pamatvērtībām, kas ir noteicošas , lai dzīvē gūtu sekmes. Audzēkņi vienmēr ir bijuši gaidīti ciemiņi viņas mājās, jo skolotāja bija arī dāsna un viesmīlīga namamāte. Pēdējos gados skolotāja nedevās tālākos ceļojumos, bet ar savu mīļo, tuvo cilvēku acīm ir iepazinusi tuvākas un tālākas valstis, kur cilvēku rokas silda latvju rakstiem adīti dūraiņi, kuru skaitu ,laikam , neviens neņemtos atminēt. Vienmēr interesējusies par audzēkņu tālākajām dzīves gaitām ,un ar lepnumu priecājusies par viņu panākumiem. Skolotājas hobiji bija mežs, dārzs, rokdarbi un ,pirmāmkārtām, jau grāmatas, kuras tika lasītas gan dzimtajā valodā, gan svešvalodās. Līdz pat negaidītajai slimībai, skolotāja aktīvi interesējās par notikumiem pilsētā, valstī, pasaulē, labi orientējās visās aktualitātēs. Atklāta, patiesa, tieša, interesants sarunu biedrs, kas mācēja gan uzklausīt, gan dot kādu viedu padomu – tādu mēs atcerēsimies kolēģi Ievu Krūmiņu.
