Es gulēju saldu miegu
Jūres kāpes maliņā;
Ūdens dzied, akmins raud,
Kal(n)maliņš vizuļoja.
(L.t.dz.)
Tu vairs neienāksi skolā platu gaišu smaidu, pilna enerģijas un aizrautības, stalta, pilna pašapziņas …..
Tik daudzus gadus Tu no sirds mācīji mums latvisko apziņu, tik daudzi bērni smēlušies no Tevis zināšanas par gadskārtu ieražām, ugunskuru kuršanu, bluķa vilkšanu, tradicionālās rotaļas. Tavi “zēģelēni” ikviens pie Tevis mācījās kāda instrumenta spēli, bet kopā jūs apguvāt latviskumu, kopābūšanu, dziedāšanu, uzstāšanās prasmi, tautas tērpa nēsāšanu un atbildību. Īpaši vienmēr bija Dziesmu svētki, kad jūs visu laiku bijāt kopā, un Tu gribēji parādīt visu to labo, kas saistās ar šiem svētkiem. Cik daudzi kopā ar Tevi gatavojušies stāstnieku konkursiem, guvuši balvas, apguvuši lībisko dialektu, smējušies, gatavojoties anekdošu konkursiem. Tu saviem skolēniem biji paraugs tam, ka visu laiku jāmācās kas jauns.
Mums Tevis, Zentiņ, ļoti pietrūks. Bet Tu vienmēr būsi ar mums.
Izsakām līdzjūtību tuviniekiem, draugiem un domubiedriem, Zentu Menniku mūžībā pavadot,
Salacgrīvas vidusskolas kolektīvs
