21.novembrī Rīgā notika Baltijas jūras projekta konference. Bija aicināti 14 aktīvo projekta skolu skolēni un skolotāji. Salacgrīvas vidusskolu pārstāvēja 11.a klases skolnieces Amanda Melnalksne un Annija Pabrika un skolotāja Inta Cirša.
Katra skola saņēma UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pateicību par aktīvu dalību projektā., bet VISC pateicības par aktīvu un ilggadēju dalību Baltijas projektā saņēma tikai bioloģijas un ķīmijas skolotāja Laimdota Pelše un šo rindu autore. Jāpiebilst, ka kopš 1989.gada , no 5 skolām, kas Latvijā uzsāka šo projektu, salacgrīvas viudsskolas ir vienīgā, kas aktīvi darbojas. Un , kā piebilda, projekta dalībnieki, pateicoties, tam, ka esam komanda.
Konference sākās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur stundu garā ekskursijā iepazinām bibliotēkas ēku, apbrīnojām arhitekta G.Birkerta realizāciju dabā, ietverot latviskas zīmes un nozīmīgas vēsturiskas detaļas. Konferences lasījumi turpinājās UNESCO ēkā, tur tikāmies ar Pasaules dabas fonda , Andra un Loretas Urtānu uzskatāma par upju un ezeru stāvokli Latvijā.
Konferencē bija trīs lekcijas, no kurām , kā atzina Amanda, vislabāk patika Ingus Purgaļa ( Pasaules dabas fonds) lekcija “Baltijas jūras ūdens kvalitāte”, „ jo viņš stāstīja ļoti atraktīvi un viegli uztverami, katru faktu izskaidrojot ar vienkāršu piemēru.” Viņš sniedza Baltijas jūras vispārējo raksturojumu, runāja par ūdens kvalitāti tajā, Baltijas jūras ekosistēmu, draudiem Baltijas jūrā – no kuriem visnopietnākais ir pārmērīga un slikti pārvaldīta nozveja, kas noved pie daudzu zivju sugu skaita samazināšanos vai pat izzušanu, to, kas tagad tiek darīts, lai uzlabotu Baltijas jūrā esošo situāciju, ko varam mainīt mēs, kā mēs ar pašu darbu varam šo situāciju uzlabot.
Tālāk bija Andra Urtāna (Dabas aizsardzības pārvalde) sniegtā lekcija “Latvijas upju ūdens kvalitāte”. Tajā viņš informēja par to, kādas ir galvenās problēmas upju ekosistēmā, kāpēc notiek upju strauja aizaugšana. Viņš pastāstīja arī par viņa organizētajiem upju attīrīšanas darbiem – sagāzušos koku izņemšana no ūdens un upju krastu atbrīvošana. Viņš pat aicināja mūs visus, ka, ja mēs vēlamies sakopt kādu upi savā apkārtnē, tad varot zvanīt, un viņš labprāt šajā darbā palīdzēšot. „ Manuprāt, tas ir apbrīnojami, ka viņš pat savā brīvajā laikā ir gatavs, doties kādas upes sakopšanā. Tas vien pierāda, cik ļoti viņš ir gatavs rūpēties par to, lai ne tikai Latvijas upes būtu sakoptas, bet arī pati Latvija,- tas viss liecina par to, ka viņam ļoti patīk tas, ko viņš dara, un liek mums padomāt par to, ka arī mums vajadzētu iesaistīties vairāk šādos sakopšanas darbos, lai dzīvotu skaistā un sakoptā vidē.” , iespaidos dalās Amanda.
Nākamā lekcija bija “Latvijas ezeru ūdens kvalitāte”, kuru vadīja Loreta Urtāne. Viņa deva ļoti labu ieskatu par to, ar ko tieši atšķiras ezera un upes funkcijas un galvenie uzdevumi, tādējādi ļaujot izprast, kāpēc ezeru skaits mazliet sarūk. Viņa pastāstīja, ka ezers no ģeoloģiskā viedokļa pastāv īslaicīgi, protams, šis laiks nav mērāms gadu desmitos, bet gan simtos, jo ezeri ar laiku izzūd un pārvēršas purvos. Tas notiek tā iemesla dēļ, ka ezerā nenotiek pietiekama ūdens apmaiņa, kā rezultātā tajā uzkrājas barības vielas, kas savukārt izraisa ezera dziļuma samazināšanos, līdz beigu beigās no ezera paliek vairs tikai purvs.
“Baltijas jūras projekta” konference man bija kas jauns”, atzīst Annija. „Konference man sniedza plašāku ieskatu ne tikai par Baltijas jūras pašreizējo stāvokli, proti, visu, kas notiek Baltijas jūrā, tās piesārņojumu, bet arī par Latvijas upēm un ezeriem, to piesārņojumiem un, to ko mēs varam darīt, lai uzlabotu ūdens stāvokli atklātajās ūdens tilpnēs . Man ļoti svarīgu informāciju sniedza Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Andris Urtāns, jo viņa prezentācijā iekļautā informācija par “Latvijas upju ūdens kvalitāti” deva man daudz jaunu zināšanu par Latvijas upju piesārņojumu, kuru es varētu izmantot sava pētnieciskā darba izveidē.”
Katra skola saņēma UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pateicību par aktīvu dalību projektā., bet VISC pateicības par aktīvu un ilggadēju dalību Baltijas projektā saņēma tikai bioloģijas un ķīmijas skolotāja Laimdota Pelše un šo rindu autore. Jāpiebilst, ka kopš 1989.gada , no 5 skolām, kas Latvijā uzsāka šo projektu, Salacgrīvas vidusskola ir vienīgā, kas turpina aktīvi darboties. Un , kā piebilda, projekta dalībnieki, pateicoties, tam, ka esam komanda.
Inta Cirša
Attēlā Annija un Amanda Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
