Šī gada 20.janvārī mums tika piedāvāta lieliska iespēja – pateicoties bibliokuģim “Krišjānis Valdemārs”, mēs, Salacgrīvas, Liepupes un Ainažu skolēni varējām doties ekskursijā uz Rīgu. Esot Salacgrīvā, agrā rītausmā varēja manīt sauli. Bija cerība, ka diena būs ļoti skaista, bet, iebraucot Rīgā, mūs ieskāva migla, tomēr tā nepavisam nesabojāja dienu. Sākumā mēs devāmies uz Rīgas kuģu būvētavu. Pirmais iespaids – teritorija bija ļoti liela. Kuģu būvētavā mums bija norunāta tikšanās ar viceadmirāli un Rīgas kuģu būvētavas valdes locekli Andreju Zeibotu. Viņš mums spēja ļoti interesanti pastāstīt par to, kas tieši notiek šajā vietā, radīja prezentāciju, kas vēl vairāk palīdzēja izprast, cik daudz darba tiek ieguldīts, lai šāda vieta spētu pastāvēt. Jāpiebilst, ka Rīgas kuģu būvētavai šogad aprit jau 100 gadi. Šeit mums pastāstīja arī par to, kādi darbinieki visvairāk ir nepieciešami un piedāvāja mums saistīt nākotni tieši ar šo uzņēmumu. Vēlāk, kad visi sakāpām autobusā, mums parādīja kuģu būvētavas teritoriju. Bija iespēja apskatīt dokus, uz kuriem tiek remontēti kuģi. Diemžēl, mums nepaveicās ar to, ka uz šiem dokiem neatradās neviens kuģis, tomēr, mums bija iespēja redzēt kuģi “Petersburg”, kas bija krastā. Visi kopā uzņēmām bildi un devāmies tālāk. Tikām ielaisti arī lielajā rūpnīcā, kurā tiek veikta kuģu detaļu metināšana. Sajūsma par to visu bija tikpat liela kā troksnis. Tad arī beidzās ekskursija šajā punktā. 
Mūsu nākamā pietura bija Doma laukums. Uz īsu brīdi, ugunskuram degot, uzkavējāmies šajā laukumā un apskatījām autobusu, kurā bija izstāde, veltīta Barikāžu atceres dienai. Tālāk mēs devāmies uz Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju. Tur mūs laipni sagaidīja gide, kas prata mūs ieinteresēt, pastāstot par lietām, kādas notika agrāk, rādīja seno laiku darbarīkus un pat izstāstīja teiku par Lielo Kristapu. Redzējām arī dažādus ieročus un bruņinieku tērpus. Bija lieliska iespēja apskatīt Rīgas atslēgas. Kopumā muzejs bija dažādu interesantu lietu pilns un ikvienam tur vajadzētu iegriezties. Tā nu mūsu ekskursija bija noslēgusies. Mazliet noguruši, bet pateicīgi bibliokuģim un priecīgi par aizraujošo dienu, devāmies mājās, kad laukā jau valdīja tumsa.
Keita Megija Sproģe, 9.a klases skolniece
Salacgrīvas novada skolēni mācībstundā pie viceadmirāļa Gaida Andreja Zeibota
Latvija, būdama jūras valsts, var lepoties ar trim admirāļiem. Grāfs Arčibalds Keizerlings pirmās brīvvalsts laikā bija Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris no Liepājas. Teodors Spāde – Latvijas Kara flotes komandieris no Ventspils. Trešais ir vidzemnieks, atjaunotās Latvijas Republikas pirmais Jūras spēku komandieris, vēlākais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Gaidis Andrejs Zeibots. Tieši viņš Barikāžu atceres dienās tikās ar Salacgrīvas un Liepupes vidusskolas un Krišjāņa Valdemāra Ainažu pamatskolas audzēkņiem, kuri, bibliokuģa Krišjānis Valdemārs uzrunāti, devās izziņas braucienā uz Rīgas kuģu būvētavu un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju. Bibliokuģi un viceadmirāli G. A. Zeibotu saista sena draudzība. Vispirms – mākslas, kultūras un jūrasspēku ziņā. Diplomāte Anna Žīgure savulaik pravietiski secinājusi: – Ir labi, ka Latvijā ir tādi vīri kā admirālis Gaidis Zeibots, kurš aptver arī to, cik liela ir kultūras loma militārajā izglītībā. Bez kultūras nav tautas, un armijas sauszemes un jūras vienības ir tautas daļa. AS Rīgas kuģu būvētava, kur G. A. Zeibots ir padomes loceklis, skolēni iepazinās ar kuģu būves tradīcijām Latvijā 100 gadu garumā. Tas ir savdabīgs turpinājums bibliokuģa pērnrudens akcijai – iestādīt Rīgas mastu priedes Vidzemes kuģu būves vietās izcilo meistaru piemiņai. Šodienas situācija ir gluži pretēja – trūkst labu kuģu būves meistaru. Rūpnīcā uzzinājām, ka augstas klases kuģu korpusu metinātājus, atslēdzniekus un virpotājus pat nākas ievest kā viesstrādniekus no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. Mums ļāva ielūkoties darbnīcās un cehos, kur top militārie peldlīdzekļi, tāpat varējām vērot, kā tiek būvēts kārtējais dzīvo lašu transportkuģis Norvēģijas zvejniekiem. Rīgas kuģu būvētava ar vairāk nekā 100 gadu vēsturi pārsteidza ik uz soļa. Varenie peldošie doki, kuri šajās dienāsbija gatavi uzņemt kompānijas Tallink sniegbalto pasažieru kuģi, skolēnos radīja apbrīnu. Nav noslēpums, ka bibliokuģa komandas uzdevums ir radīt jauniešos interesi par jūrniecības arodiem, tostarp kuģu būvi un remontu. Tikšanās reize bija arī lieliska mācībstunda par dzimtenes mīestību, patriotismu, Latviju kā senu un perspektīvu jūras valsti. Kuģubūves tradīcijas turpinājām iepazīt Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā Vecrīgā. Šis Baltijas valstīs vecākais un fondiem bagātākais muzejs sniedz unikālas liecības par lībiešiem un kuršiem, kuru dzīvesstilā jaušam saknes mūsu šodienas jūrā iešanas gēniem. Vai kāds no mūsu novada jauniešiem izvēlēsies savu dzīvi saistīt ar jūru? Šis jautājums paliek atklāts, ļaujot runāt statistikai – 13 000 Latvijas jūrnieku ik gadu pārved mājās 360 miljonu eiro savām ģimenēm, tai skaitā bērnu izglītībai un investīcijām Latvijā.
Nedaudz smeldzīga noskaņa valdīja Doma laukumā, kur todien dega Barikāžu laika atceres ugunskuri. Dzeltenajā Ikarus autobusā varēja aplūkot barikāžu laika fotoliecības, un daudziem jauniešiem tā bija pirmā tikšanās ar tā laika notikumiem. Neapšaubāmi – mācībstunda pie viceadmirāļaA. Zeibota bija liels pagodinājums mūsu novada skolēniem, jo šis kopā pavadītais laiks liecināja, cik būtiska viņam ir saikne ar jaunajiem, ar tiem, kuri Latvijas kā jūras valsts vārdu nesīs tālāk pasaules jūrās un okeānos. Ne velti mūsu novadnieks komandkapteinis Hugo Legzdiņš ir teicis: – Lai varētu komandēt jūras spēkus, admirālim jābūt simtprocentīgi godīgam, disciplinētam un gudram. Kopā ar visiem kara jūrniekiem lepojos ar Gaidi Zeibotu, kuram piemīt visas šīs īpašības. Bibliokuģa Krišjānis Valdemārs aktivitātes arī šogad atbalsta Salacgrīvas novada dome, kam rūp, lai novada jaunieši atrastu ceļu uz Latvijas nacionālo bagātību – jūru.
Gints ŠĪMANIS
Raivja STRUNCENA foto
” Auseklis” , 31.01.2017.
