2.maija agrā rītā 12 astoto-devīto klašu skolēni un skolotājas Santa Čiževska un Sandra Bērziņa, par Salacgrīvas novada domes līdzekļiem, devušies atbildes vizītē uz Vāciju pie draugiem Handevitas skolā. Septembrī vācu delegācija viesojās mūsu skolā, bet tagad ir laiks pretvizītei.
Programmā paredzētas kopīgas nodarbības sportā, mūzikā, mākslā, iepazīšanās ar Vācijas skolu sistēmu, grupa apmeklēs Ziemeļjūru, Flensburgu, Gliksburgas pili, Hamburgu.Skolēni kopā gatavos prezentāciju par apmaiņas programmu un tiksies ar 8.klašu skolēniem, kuri varētu pie mums ciemoties rudenī. Daudz laika plānots pavadīt kopā ar ģimenēm un draugu pulciņos. Kopīgajam vakaram ar vecākiem ” Bunter Abend” (krāsainais vakars) mūsu dejotāji -Linda, Alita, Rihards un Ilmārs gatavo dejas priekšnesumu, kopā prezentēs arī nedēļā paveikto.
Novēlēsim viņiem labu laiku un iegūt daudz vērtīgas pieredzes.
Projekta koordinatore Inta Cirša
Šie ir Keitas Megijas Sproģes iespaidi par braucienu:
Jau vairākus gadus Salacgrīvas vidusskola sadarbojas ar Handevitas skolu Vācijā un rīko apmaiņas programmu, kuras ietvaros skolēni no Vācijas uz nedēļu dodas uz Salacgrīvu un tiek uzņemti skolēnu ģimenēs, bet vēlāk – Salacgrīvas vidusskolas skolēni, kas piekrituši piedalīties šajā programmā, dodas uz Vāciju un tiek uzņemti Handevitas skolēnu ģimenēs. Pašā sākumā nebiju piekritusi iesaistīties šajā programmā, bet vēlāk, kad jau bija jādodas uz Vāciju, man palaimējās, jo bija atbrīvojusies viena vieta un to piedāvāja man. Es, ilgi nedomājot ,piekritu, jo domāju, ka tā man būs lieliska iespēja beidzot lidot ar lidmašīnu, satikt jaunus cilvēkus un iepazīt citas valsts kultūru.
Šogad, mēs, vienpadsmit Salacgrīvas vidusskolas skolēni, un skolotājas Sandra (Sandra Bērziņa) un Santa (Santa Čiževska), Vācijā bijām no 2. līdz 8.maijam. Nedēļa bija piedzīvojumu pilna.
Pirmajā dienā, kad ārā vēl bija tumšs, mums bija jādodas uz Rīgas lidostu, jo agri no rīta bija jāizlido. Ieradāmies laicīgi, lai viss ritētu gludi. Izgājām cauri visām vajadzīgajām kontrolēm un ar mazliet miegainām acīm devāmies gaidīt lidmašīnu. Pēc nepilnas pusotras stundas sākās iekāpšana. Man šis bija pats pirmais lidojums, biju mazliet satraukusies, bet sapratu, ka, lidojot viss izskatās pavisam citādāk un no augšas viss šķiet tik ļoti skaists. Tad pienāca nosēšanās Hamburgā. Tur mūs sagaidīja daži Handevitas skolēni un ar autobusu devāmies uz Handevitas skolu. Ceļš bija garš. Satikām visus pārējos skolēnus, apskatījām lielo skolu. Tā pavisam noteikti atšķīrās no mūsu skolas. Bija manāms, ka tur mācās ļoti dažādi bērni. Gan bērni ar slimībām, gan veseli, arī dažādu tautību bērni. Visi šķita ļoti jauki un draudzīgi. Tad katrs devāmies uz savām pagaidu mājām un iepazināmies ar ģimenēm.
Otrajā dienā bija jāceļas agri, jo mūs gaidīja gara, bet piedzīvojumu pilna diena. Mēs aizbraucām uz skolu, tad iekāpām autobusā un devāmies uz Ziemeļjūru. Tur bija ļoti skaisti! Bija novērojams bēgums. Viss apkārt izskatījās kā tuksnesī. Uzņēmām bildes un tad devāmies uz blakus esošo pilsētiņu. Tie, kas vēlējās, varēja iet uz baseinu, bet, kas nē, apskatīt pilsētiņu. Es izvēlējos pilsētiņu. Sagaidījuši peldētājus, devāmies uz Handevitu. Ģimene, pie kuras apmetos, tai pat dienā man izrādīja Flensburgas ostu un pilsētu. Mani pārsteidza tas, cik skaisti tur bija. Tuvumā manīju gulbjus. Ieguvu arī izkaltu monētu. Tad devāmies uz mājām. Diena bija noslēgusies.
Trešā diena bija kustību pilna diena. Ieradāmies skolā un bija paredzēts gan dejošanas, gan dziedāšanas mēģinājums. No sākuma devāmies uz karsēju dejām. Tas bija jautri, bet diezgan grūti. Trenējāmies ilgi, lai sestdienā varētu visu to parādīt vecākiem. Tad devāmies uz dziedāšanu. Izvēlējāmies dziesmas un dziedājām ilgi, ilgi, jo sestdien bija uzstāšanās. Kad viss bija beidzies, noguruši devāmies mājās.
Ceturtajā dienā bija paredzēts ļoti daudz. Kad ieradāmies skolā, mūs sadalīja divās grupās. Vieni devās uz zīmēšanu, otri – sagatavot prezentāciju 8.klašu skolēniem. Es devos uz zīmēšanu, kas vēlāk izrādījās kā rokdarbi, jo uzzīmētais bija jāizgatavo no folijas. Tas bija piņķerīgs, bet galā ļoti skaists darbs.
Tad visi kopā devāmies paēst. Mūs sagaidīja pārsteigums – 7 ļoti lielas picas. Kārtīgi paēdām, jo vajadzēja spēkus arī ekskursijai uz alus darītavu. Iekāpām autobusā un devāmies ceļā. No sākuma noskatījāmies filmu un tad gides pavadībā mums izrādīja pašu alus darītavu. Smarža šajās telpās nebija patīkama, tur arī bija ļoti karsts, bet gides stāstītais ieinteresēja. Gide pati runāja vāciski, tādēļ skolotāja no Handevitas mums centās visu iztulkot angliski un uzzinājām, ka šo Flensburgas alu eksportē arī uz Latviju. Kad visa rūpnīca bija apskatīta, mūs aicināja uz alus degustāciju. Protams, tas bija bezalkoholisks alus. Tam bija daudz un dažādu garšu. Visi bijām apmierināti un priecīgi. Atvadījāmies un devāmies uz skolu, tad uz mājām.
Pienāca piektā diena. Šajā dienā bija paredzēts doties uz Gliksburgas pili, uzstāšanās un pasēdēšana kopā ar vecākiem. Vecāki mūs aizveda uz šo pili, satikāmies un devāmies gides pavadībā staigāt pa seno pili. Bija mazliet baisi, bet interesanti, jo pils atradās uz ezera. Iekšā izskatījās ļoti skaisti, meitenes visvairāk brīnījās par skaisto rozā kleitu, kas atradās vienas istabas vidū, bet zēni – par seno laiku moku rīkiem. Pilī atradās arī baznīca, uzzinājām, ka pili bieži vien izvēlas par vietu, kur svinēt kāzas. Izstaigājām pili, uzņēmām fotogrāfijas un devāmies mājām. Bija jāgatavojas vakaram ar vecākiem. Sagatavojāmies un devāmies visi uz skolu. Pēdējo reizi izmēģinājām un mazliet kautrīgi parādījām savus priekšnesumus vecākiem. Visiem ļoti patika un viss izdevās. Panašķojāmies ar vecāku sarūpētajiem gardumiem. Spēlējām arī spēles – gan vācu, gan latviešu. Bija jautri, bet mazliet skumji, jo mūsu piedzīvojumu pilnā nedēļa gāja uz beigām. Aizrāvušies ar spēlēm, apjautām, ka jau ir vēls un devāmies uz mājām. Kārtējā diena bija noslēgusies.
Sestajā dienā dabūju pagulēt mazliet ilgāk, jo skolā nekas nebija ieplānots. Bija ģimenes diena un pēcpusdienā bija paredzēts doties uz boulingu. Boulingu man bija iespēja spēlēt pirmo reizi. Tas bija ļoti jautri un varēja kārtīgi izkustēties. Vēlāk devāmies uz mājām un ēdām pašu taisīties hotdogus. Diena bija īsa, bet ļoti jauki pavadīta. Sāka parādīties vēl lielākas skumjas, jo sapratām, ka rīt jau jādodas atpakaļ uz Latviju un drīz būs jāatvadās. Devos sakrāmēt koferi un tad gulēt, jo bija jāatgūst spēkus nākamajai dienai.
Pēdējā diena bija ļoti skumja diena. No rīta atvadījāmies no vecākiem, kas bija mūs uzņēmusi savās mājās un devāmies uz skolu. Varēja jau manīt pirmās asaras dažu skolēnu acīs. Jutām, ka būs smaga diena. Visi apsēdāmies un parunājam par to, kā šajā nedēļā gājis. Pienāca laiks kāpt autobusā un doties uz Hamburgu. Ieradāmies Hamburgā un apskatījām šo lielo pilsētu. Uz ielas varēja redzēt kādu brīnumainu vīriņu, kas sēdēja ielas vidū un tēloja statuju, noklāts ar zelta krāsu. Tas bija apbrīnojami. Mums parādīja tūristu iecienītus objektus un tad bija laiks pastaigāt pa lielajiem tirdzniecības centriem un iepirkties pirms ceļa mājup. Kad veikali bija izstaigāti, kāpām autobusā un devāmies uz sāpīgo punktu – lidostu. Bija jāatvadās. Pie lidostas, asarām acīs veltījām viens apskāvienus un pateicības vārdus un cerējām uz drīzu tikšanos atkal. Tad Handevitas skolēni devās prom un mēs gājām uz visām kontrolēm. Izgājām kontroles un gaidījām lidmašīnu, kas mūs aizvedīs uz mājām. Lidmašīnā baudījām pēdējos piedzīvojuma mirkļus un vēlu vakarā ieradāmies Rīgā. Tur mūs sagaidīja autobuss un aizveda uz Salacgrīvu. Bijām mājās. Savās mājās. Piedzīvojums bija noslēdzies. Šis piedzīvojums deva man jaunus draugus, pieredzi un neskaitāmi daudz labu emociju, kā arī lika saprast, ka nekur nav labāk kā mājās. Ja man piedāvātu ko tādu atkal, es nezinu, vai piekristu, jo tas prasa daudz enerģijas un drosmes, bet noteikti iesaku iesaistīties citiem, jo šādi piedzīvojumi paliek atmiņā mūžīgi un sniedz daudz pozitīvu emociju. Šī apmaiņas programma ir lieliska iespēja, kuru vajag izmēģināt.
