“Jauka bija eglīte, baltā sagšā tīta.”
Agrā rīta stundā sākumskolas skolēni kopā ar savām audzinātājām un atbalsta komandu dodas sniegotā laukā pie apsnigušām eglītēm – izrādās, šodien notikšot buršanās. Kāda? Lai eglīte iedegtos!
Ziemassvētku dziesmiņai izskanot, eglīte nekavējas un iedegas:)
Bet… tad atskan diezgan skaļi saucieni, klaigas! Kas tad tas? Mūsu skaisto rituālu pārtrauc R A G A N A!
Ragana Rumpumpele meklē savu Mazo raganiņu, kura atskrējusi it kā uz mūsu ballīti! “Nē, šeit nav ballītes un mūsu vidū nav nevienas raganiņas, ir tikai visi jaukie sākumskolēni, kas dara tikai labos darbus!”
Par ko arī pārliecinājās krustmāte Ragana, aptaujājot bērnus “Ko labu izdarījuši šajā gadā?” Atskanēja atbildes: “Mazgāju traukus, palīdzēju krāmēt malku, labi mācos, utt.”, par šādām atbildēm, Ragana vēlējās ņemt šos bērnus sev līdzi! Šoreiz atrunājām, palūdzām, lai piebur mums visiem labu veselību, labu omu, gribasspēku, iejūtību, līdzcietību un mieru virs zemes!
Jā, šī ir sākumskolēnu tradīcija, paraža, ko nemainām jau daudzus gadus. Tradīcija, kura kļūst arvien stiprāka un iesakņojas mūsu skolas dzīvē “par visiem 100!”
“Nu uzposta un greznota
Pie mums tu esi te.
Cik daudz, daudz prieka mazajiem
Tu nesi, eglīte!”
Lai viegls un mierīgs laiks!
Paldies par skaisto greznojumu pie un ap skolu sakām saimniecības vadītājai Tatjanai Kondratjukai, saimniekam Ojāram Kļaviņam un elektriķim Normundam Užānam!
