Pēdējā zvana rītā devītie un divpadsmitie noteikti neatpazina savas klases – viņu jaunākie skolas biedri bija pacentušies izrotāt kabinetus. 9.a klase bija noformēta retro jeb vintage stilā, bet 9.b klasi sagaidīja vesels ābeļdārzs, svētku rotājumi bija arī 12.klasei. Tas, ka diena bija īpaša, liecināja devīklasnieku atbildes uz tradicionālo jautājumu – kā jūtaties. Skolēnu bieži lietotā “normāli” vietā es saņēmu atbildi – lieliski, brīnišķīgi, super.
Jau otru gadu 9. un 12.klases Pēdējo zvanu svin kopā, tādējādi radot ģimenisku atmosfēru, arī dziesmas tika gatavotas kopīgi. Pasākumu muzikāli kuplināja ksilofonistu ansamblis ar savu skolotāju Ināru Ādmīdiņu, kuriem šī bija pirmā uzstāšanās.
Direktore novēlēja labas domas, labus darbu un godīgu darbu, bet viņas vietniece Santa Čiževska uzdeva jautājumu, kas svarīgāks – talants vai darbs, tūlīt uzdodot pretjautājumu – kurš velosipēdam svarīgāks – priekšējais vai aizmugurējais ritenis. Viņa novēlēja būt uzcītīgiem un labi izturēt visus pārbaudījumus.
Pirmklasnieki novēlēja veiksmi ar dzejas pantiem.
Bet tad sekoja uzdevums – 12.klases skolēniem no skolas somas bija jāizvelk kāds priekšmets un jāpaskaidro, kurā mācību priekšmetā tas varētu tikt izmantots.
Protams, ka sekoja arī apsveikuma dziesma 2.klašu mazā kora izpildījumā Ingas Strantes vadībā. Dziesmas vadmotīvs iedvesmoja katru: “Mums katrā dārgums mīt, vajag tikai saskatīt.” Dāvanā katrs saņēma mazo draugu darinātus putnus, lai viņi varētu izplestu spārnus uz lielo dzīvi.
8. un 11.klašu skolēni apsveikumam bija izvēlējušies grupas “Dziļi violets” dziesmu – moderno pasaku “Vērdiņš”, kurā ir ietverti mūsdienu klupšanas akmeņi – slava, nauda un sociālie tīkli, ko Ansim izdodas pārvarēt, to novēlot arī devītajiem un divpadsmitajiem. Taču, lai saldinātu šo atbildīgo brīdi 8.a klase un 8.b klase bija izcepuši tortes devītklasniekiem – pašu rokām!
9. un 12.klašu skolēni veltīja pateicības vārdus skolotājiem, devītie bija padomājuši par īpašām dāvanām – personalizētiem kabatas lakatiņiem glītā noformējumā. Pārliecinoši izskanēja “Nepareizā dziesma”, kura visiem atgādināja , ka skolas laiks joprojām ir “par zaļu pat vēl zaļāks “.
Ziedus saņēma abiturienti un skolotāji, un tad jau pirmklasnieki iezvanīja veco skolas zvanu.
Lai veicas eksāmenos un izdodas atrast savu tālāko ceļu!
Inta Cirša
