No 13.-19.septembrim Salacgrīvas vidusskolā viesojās 11 skolēni un 2 skolotāji no sadraudzības skolas Handevitā (Vācijā). Uzreiz gribu sākt ar Paldies skolēniem un viņu ģimenēm, kas bija piekrituši uz nedēļu uzņemt savās mājās vienu jaunieti- Signei Zvejniecei(8.a), Lindai Priekulei, Elīnai Staltei, Rihardam Bendrātam (8.b), Alitai Numurei, Elvitai Zabrovskai (9.a), Alīnai Balodei, Katrīnai Katei Vilkaušai, Kitijai Rubinai, Ralfam Vasilam, Ilmāram Vīksnam, Jānim Ozolam (9.b). Bez šīm ģimenēm projekts nevarētu notikt, jo pēc līguma paredzēts, ka skolēni dzīvo ģimenēs, lai vairāk runātu angliski un labāk iepazītu sadzīvi, bet nav daudz ģimeņu, kuras vēlētos uzņemties šīs rūpes, tāpēc šogad plānojām uzņemti tikai 12 skolēnus. Nedēļu ilgās rūpes atmaksājas pavasarī, kad skolēniem ir pilnībā apmaksāts brauciens uz Vāciju. (Noskaidroju, ka vācu skolēni, braucot pie mums, katrs maksā 85 eiro).
Nedēļu mūs pavadīja skaisti laika apstākļi, skolēni apmeklēja stundas kopā ar saviem jaunajiem draugiem, kopīgi ievingrināja mēli angļu valodā ar A.Gromovas –Ķūrenas 11. un 9.b klašu skolēniem, zīmēja melnbaltos zīmējumus pie I.Rozenbergas, muzicēja pie I.Strantes, paši mēģināja dziesmu, gatavoja prezentāciju, ar kuru iepazīstināja astotklasniekus – potenciālos projekta dalībniekus nākamajā gadā. Apciemojām AS “ Brīvais vilnis” , nodegustējām arī zivis, kā vienmēr uz “ urrā” pagāja vakars kopā ar “ Cielavas spēlmaņiem” , bet visaizrautīgākais bija vakars JIC “ Bāka”, kur kopā ar centra aktīvistiem pārdomātās aktivitātēs tika pavadītas 7 (!) stundas (Paldies jauniešiem un vadītājām!). Skolēniem bija ko turēt svešvalodu jomā- “Pirmajā dienā bija mazliet grūti pierast, ka ir mājās vēl kāds cits cilvēks, kurš nerunā latviski. Daudzreiz bija grūti atrast pareizos vārdus angļu valodā. Nācās arī padaudz paskaidrot vāciešiem, ko mēs sakām, jo viņi dažus vārdus nesaprata. Pēdējās dienās jau bija vieglāk, jo visi jau bija apraduši, ka visu laiku jārunā angliski” , atzīst Kate Katrīna. Pirmajā rītā skolā direktore S.Šlekone viesiem atviegloja koncentrēšanos uz angļu valodu, jo apsveikuma vārdus teica vāciski! Toties domes priekšsēdētājs D.Straubergs pieņemšanā domē lika visiem klausīties uzmanīgi, lai saprastu, ko gan te šajā novadā īsti dara. Tā kā nepaspējām apciemot nēģu zvejniekus, paciemojāmies pilsētas muzejā, kur I.Zilveres vadībā viesi uzzināja , kā tiek ķerti nēģi. Viesi izbrauca arī divās ekskursijās, tradicionāli – uz Cēsīm, un aizbraukšanas dienā uz Rīgu. Viesošanās sakrita ar skrējiena “ Trīs tilti” jubileju. Tajā piedalījās 5 skolēni un abi vācu skolotāji , Nikolass pat izcīnīja 3.vietu 7.-8.klašu grupā.
Svētdiena kā vienmēr bija ģimeņu ziņā, daudz laika jaunieši pavadīja kopā pie jūras. Viens no iemesliem, kāpēc jaunieši piesakās šajā apmaiņas programmā ir iegūt jaunus draugus un nostiprināt prasmes angļu valodā. Domāju, ka tas arī ir izdevies, jo atvadoties lidostā, jaunieši ilgi nevarēja šķirties. Daudzi varētu pievienoties Katei: “ Atskatoties uz visu, kas noticis, es esmu priecīga, ka nolēmu pieteikties apmaiņas programmai ar vāciešiem. Visu apmaiņas programmas nedēļu bija ko darīt. Ja varēšu arī nākamgad piedalīties, es būšu ļoti laimīga.” Viņas viedoklim pievienojas Linda: “ Šis projekts man palīdzēja attīstīt angļu valodas prasmes, ieguvu vienreizēju pieredzi, jaunus un ļoti jaukus draugus, kā arī jaunus piedzīvojumus. Sākumā bija grūti, bet ar laiku tas viss pārgāja un, kad pirmdien devāmies uz Rīgas lidostu pavadīt vācu skolēnus, izplūdām lielās asarās, jo bija ļoti skumji atvadīties. Nevaru sagaidīt pavasari, kad atkal satikšu draugus un varēšu iepazīt tuvāk Vācijas tradīcijas, skolu, ēdienu un valodu.” Arī Rihards, kurš sākumā šaubījās, vai varēs uzņemt viesi, atzina, ka nemaz nenožēlo, ka piedalījies, un tāpat kā meitenes ar nepacietību gaida pavasari. Nobeigumā vēlos pievienoties Lindas teiktajam: “ Noteiktu ieteiktu visiem izmēģināt šādu iespēju, jo tas patiešām ir aizraujoši un tā vērts!”
Paldies kolēģiem par atbalstu!
Kopā ar jauniešiem nedēļu pavadīja projekta koordinatore Inta Cirša
