Arvien vairāk sabiedrībā runā par karjeras izglītības nepieciešamību, jo izvēlēties karjeras ceļu nepavisam nav vienkārši. Šai tēmai bija veltīts raidījums “ Aizliegtais paņēmiens” 2016.gada 19.decembrī . Izrādās, ka dažās studiju programmās atbirst pat 30 % studentu, 2012.gadā, piemēram, LU juristos atbirums bija 35 %, bet vadības zinātnes programmās pat 45 %. Zinātnieki atzīst, ka normāls būtu 10 % atbirums. Tas liecina par to, ka skolēni īsti nezina, ko viņi izvēlas, bieži vien izvēles pamatā ir augstskolas vai profesijas prestižs, ir labas atzīmes, kāpēc izvēlas kādu budžeta programmu. Augstskolas savukārt vaino vidusskolas, ka skolēniem nav pietiekamu zināšanu, motivācijas, ka viņi neiztur studiju tempu, turklāt augstskolās ir jāmaina mācību paradumi, jāveic daudz patstāvīgā darba, kam daudzi bijušie vidusskolēni nav gatavi.
2014.gadā 4,9% jaunieši pēc pamatskolas un 7,3% pēc vidusskolas beigšanas neturpināja izglītības ceļu, mācības pārtrauca 5151 profesionālās izglītības iestādes audzēknis, studijām atmeta ar roku 20-28% pirmkursnieku, bet šobrīd bezdarbnieku rindas kuplina vairāk nekā 16000 jauniešu (15-29 gadi).
Visi šie fakti mudinājuši arī Izglītības un zinātnes ministriju domāt šajā virzienā – jāuzlabo darbs karjeras izglītībā. Mūžizglītības centrs organizē kursus “Pedagogs karjeras konsultants”, kurā pedagogi no visas Latvijas var pilnveidot profesionālo kompetenci un paaugstināt profesionālo kvalifikāciju. Eksperti norāda, ka karjeras vadības prasmes veidojas, praktiski darot, piedaloties ekskursijās uz uzņēmumiem, iesaistoties interešu izglītībā, darot brīvprātīgo darbu, jo skola nav vienīgā spēlētāja. Taču arī izglītības iestāžu loma ir būtiska – ideālā variantā par karjeras jautājumiem nebūtu jārunā tikai atsevišķās audzināšanas stundās, bet katram pedagogam jāpiedomā, kā viņu stundās mācīto saistīt ar reālo dzīvi jau no 1.klases, lai skolēns redz zināšanu praktisko izmantošanu.
Šajā jomā katrai skolai jau ir savas iestrādnes – arī Salacgrīvas vidusskolā. Notiek tikšanās ar dažādu skolu un augstskolu pārstāvjiem, bijušajiem absolventiem, dažādu profesiju pārstāvjiem gan klasēs, gan klašu grupās, informācija atrodama gan uz ziņojumu dēļa, gan bibliotēkā. Informācija tiek nosūtīta skolēniem e-klases pastā gan par Atvērto durvju dienām, gan studiju un mācību iespējām. Skolēni vienmēr ir apmeklējuši izstādi “ Skola” , kura pēdējos divus gadus tiek atmaksāta no skolas budžeta. Ir izveidojusies laba sadarbība ar SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”, kas ir noorganizējusi skolēniem ekskursijas gan uz Rāmavas izstādi un aitu saimniecību, bet šoruden skolēniem bija iespēja piedalīties ekskursijā “Senās zvejniecības tradīcijas Latvijā, to integrēšana mūsdienās”.
Ir novadītas stundas skolēniem par karjeras izglītību, darbs tiks turpināts ar praktiskām nodarbībām- dažādiem testiem. Skolēni var nākt arī individuāli, lai kopīgi meklētu atbilstošāko karjeras ceļu. Darba lauks ir plašs .
Plānotā karjeras atbalsta pilnveide:
- Izstrādāt Salacgrīvas vidusskolas karjeras izglītības programmu, kuras ietvaros pedagogs-karjeras konsultants vada nodarbības skolēniem.
- Izveidot skolas mājas lapā atsevišķu sadaļu par karjeras izglītību, kur skolēni tiek regulāri informēti par atvērto durvju dienām u.c. informāciju.
- Apkopot un analizēt informāciju par absolventu tālākajām izglītības vai profesionālā darba gaitām vismaz 3 gadu periodā pēc izglītības programmas pabeigšanas. To pārņem pedagogs-karjeras konsultants.Organizēt Atvērto durvju dienas potenciālajiem 10.klašu skolēniem un viņu vecākiem. (līdz šim šādas sanāksmes bijušas tikai topošo 1.klašu vecākiem).
- Organizēt izbraukumus uz novada skolām, lai iepazīstinātu ar mācību iespējām Salacgrīvas vidusskolā.
- Organizēt karjeras pasākumus kopā ar dažādu profesiju pārstāvjiem. (meistarklases), izmantojot savus absolventus un studentus, kā arī vecākus.
- Aktivizēt “ ēnošanas “ kustību, lai iepazītos ar dažādu profesiju pārstāvju ikdienu.
Lai mums kopā izdodas!
Inta Cirša, pedagogs-karjeras konsultants
