2.a klases skolēni, tuvojoties svētku reizēm, nekad neaizmirst par vecajiem ļaudīm veco ļaužu mītnē “Brīzē”. Pāris nedēļu pirms Lieldienām skolēni sāk gatavot dāvaniņas cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ dzīvo ārpus savas mājas, ārpus ģimenes, ikdienā nav kopā ar sev tuviem un mīļiem cilvēkiem. Ar otrklasnieku rokām top Lieldienu zaķēni, kuros pēc tam ielikt nokrāsotās olas. Zaķēni ir tikpat raibi un dažādi, cik dažādi ir paši to veidotāji. Bet darbu skolēni dara ar prieku. Tiek strādāts gan no rītiem, gan pēc stundām, gan starpbrīžos. Tad top koncertprogramma. Katrs piesakās, ar ko viņš var iepriecināt vecos ļaudis. Mācās tautasdziesmas, atkārto zināmās dziesmas, instrumentālus skaņdarbus, mācās pa dzejolim. Bet pēdējā dienā pirms došanās ciemos pie “vecīšiem” (kā bērni mīļi saka), ģimenēs tiek krāsotas olas. Katrā ģimenē to dara ar dažādām metodēm. Nenobrīnīties par to krāšņumu! Centušies bija visi. Bet Tīna Adela kopā ar savu māmiņu bija sasējusi ļoti skaistas pūpolu buntītes. Un tad dodamies ciemos. Vienmēr esam ļoti gaidīti šajā namā. Skolēni to jūt. Prieks, ka šie cilvēki ik reizi kādu no bērniem ir labi atcerējušies. Vienmēr priecājamies, ka joprojām mundrs ir 103 gadus vecais vīrs, kurš vienmēr ar pateicības vārdiem pauž savu prieku par visiem priekšnesumiem. Redzam, ka spējam šiem cilvēkiem dot kādu prieka mirkli viņu ikdienā. Dažas kundzes izteicās, ka viņas sen neesot dabūjušas tik skaistus pūpolus. Visi priecājās par skaistajiem zaķiem un krāšņajām olām. Gādājot prieku citiem, arī mūsu sirsniņās ielīst prieks. Arī skolēniem tika uzdāvināti saldumi pateicībā par apciemojumu.
Skolotāja Lolita Valaņina
