Baltijas jūras projektā no 8. līdz 28. februārim notiek ķērpju pētīšana valstīs, kuras atrodas pie Baltijas jūras.17. februārī stundu garā pastaigā ķērpju sugas meklēja Dāvis Birzgalis. Vieta- skolas apkārtne. Maršruts: skolas pagalms austrumu pusē, Zvejnieku parks estrāde apkaimē, rezerves futbola laukumi, kāpu mežs un skolas iekšpagalms.
Pētījuma gaitā mēs atradām 5 ķērpju sugas, kas bija sastopamas praktiski uz visiem kokiem, vide ir līdzīga. Ķērpji liecina par gaisa kvalitāti, jo daudzas aug tikai ļoti tīrās vietās. Mūsu atrastās sugas liecina, ka gaiss nav tīrs, bet piesārņots ar putekļiem un skābajiem oksīdiem ( CO2, SO2, NxOy ), kas rodas sadegot kurināmajam un automašīnu izplūdes gāzēs. Garām skolai Pa Tallinas šoseju pārvietojas daudz automašīnu, bet gaisa plūsma atnes dūmus no pilsētā esošajām kurtuvēm.
Ķērpju nosaukumi ir gana eksotiski, jo atvasināti no latīniskajiem nosaukumiem, pēc kuriem tos pazīst pētnieki visā pasaulē.
Sudrabainais pliktis – balts apsarmojums uz koka mizas, bet pēc garšas nav rūgts, bet pēc izskata līdzīgs, toties rūgts, būs rūgtā pertuzārija. Latviski labskanīgs ir dzeltenais sienas ķērpis, saukts arī par dzelteno ksantoriju, kas ļoti bieži sastopams uz kokiem, jo ir viens no izturīgākajiem pret piesārņojumu.
Ķērpju attēlus nosūtīs speciālā vietnē, kur tos varēs aplūkot arī zinātnieki, kopumā iegūs informāciju par ķērpju sugām, to izplatību un gaisa piesārņojumu Baltijas jūras projekta valstīs.
