Silto džemperu dienas kampaņa rosina sadarboties, lai mazinātu klimata pārmaiņas. V Kampaņas pirmsākums meklējams 2005.gadā, kad Flandrijas reģiona Ekoskolas, Kioto protokola iedvesmotas, rīkoja pirmo Silto džemperu dienu. Tās sākotnējā ideja bija atgādināt par klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi, aicinot veikt vienkāršas ikdienas darbības – piemēram, samazināt apkures jaudu un uzvilkt siltāku džemperi, biežāk braukt ar velosipēdu, ēst vietējo pārtiku, izslēgt elektroierīces, kad tās nelietojam, un citas līdzīgas iniciatīvas. Šajā dienā izdevās Flandrijas teritorijā uzskatāmi samazināt radītos ogļskābās gāzes izmešus, kā arī veicināt skolēnu, uzņēmēju un varas iestāžu pārstāvju informētību par klimata pārmaiņu problemātiku.
Kopš 2016.gada ikgadējā kampaņā uzsvars tiek likts uz savstarpēju sadarbību arī globālā līmenī, iesaistot Ekoskolas no visas pasaules, kā arī citus dalībniekus. Silto džemperu dienu plānots izmantot kā rīku sadarbības tīklu veidošanai starp skolām, organizācijām, uzņēmumiem, pašvaldībām un pat valstu valdībām, lai kopīgi sniegtu lielāku ieguldījumu siltumnīcas gāzu emisiju samazināšanā un klimata pārmaiņu novēršanā.
Mūsu skolā notiks daudz dažādu aktivitāšu saistībā ar klimata pārmaiņu nedēļu:
- No 13.02. līdz 17.02. -Klimata pārmaiņu nedēļa.
- 13.02. -klases stunda veltīta klimata pārmaiņām, veidojot plakātus, diskutējot par klimata pārmaiņu iemesliem, kā tie nākotnē ietekmēs katru no mums, piemēram, Salacgrīvā. Ko katrs no mums skolā var darīt jau tagad klimata pārmaiņu samazināšanai.
- Sākumskolas skolēni zīmē, aplicē, veido kolāžas “Mans siltais džemperis”
- 17.02. “Silto džemperu diena” , kad visi skolēni, pedagogi un skolas darbinieki aicināti ierasties skolā savā siltajā džemperī, bet telpās samazināt apkures temperatūru.
- Sadarbība ar Liepupes vidusskolas ekopadomi- erudīcijas konkurss.
- Skolā, ar domes atbalstu, radiatoriem sāks uzstādīt siltuma regulētājus, kuri palīdzēs telpās uzturēt vienmērīgu siltumu, tā samazinot siltuma patēriņu, enerģijas taupīšanu.
Kādi ir klimata pārmaiņu iemesli?
Globālā sasilšanas ietekmē sākas klimata pārmaiņas.
Klimata pārmaiņas izpaužas kā palielināts mākoņu daudzums, sniega segas noturības novirzes, ūdens režīma izmaiņas.
Klimata pārmaiņas izraisa arī dabiski procesi, piemēram, Zemes plātņu tektonika, vulkāniskā aktivitāte, Saules, Zemes, okeānu un atmosfēras savstarpēja mijiedarbība, arī Saules aktivitātes maiņas. Tomēr parasti šādas klimata pārmaiņas notiek ļoti lēni – vairāku tūkstošu gadu laikā.
Patlaban klimats mainās ļoti strauji. Pēdējo 100 gadu laikā atmosfēras vidējā temperatūra Eiropā ir pieaugusi par 1 grādu, un lielākā daļa zinātnieku ir vienisprātis, ka to izraisa būtiski pieaugušais siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzums atmosfērā.
Vidējā gaisa temperatūra uz Zemes paaugstinās un var runāt par globālo sasilšanu. Tomēr šis jēdziens nav īsti precīzs un rada maldīgu priekšstatu par to, ka it visur uz Zemes kļūst siltāks, tāpēc pēdējā laikā visu šo sarežģīto procesu kopumu, kura rezultātā paaugstinās vidējā temperatūra uz mūsu planētas, sauc par klimata pārmaiņām.
Lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka klimata pārmaiņām būs pārsvarā negatīvas sekas:
- ledāju platību samazināšanās procesam būs liela ietekme uz arktiskajām un alpīnajām ekosistēmām, saldūdens resursiem un ūdens līmeņa paaugstināšanos visā pasaulē.
- ūdens līmenis jūrās pēdējā gadsimtā ir cēlies par 0,8 – 3 mm gadā; paredzams, ka šajā gadsimtā tas celsies 2 – 4 reizes straujāk. Tā kā ūdens temperatūra okeānā paaugstinās, tas izplešas, un rezultātā vēl vairāk paaugstinās Pasaules okeāna ūdens līmenis
- temperatūras paaugstināšanās par vairāk nekā 2 grādiem dēļ pieaug risks, kas saistīts ar katastrofālām un neatgriezeniskām norisēm, piemēram, Grenlandes ledus slāņa izkušanu, kas, savukārt, var izraisīt strauju jūras līmeņa celšanos
- augi un dzīvnieki ilgstošā laika periodā ir pielāgojušies noteiktiem biotopiem. Ja laikapstākļi būtiski mainās īsā laika periodā, augu un dzīvnieku sugas nepaspēj pielāgoties un var tikt izspiestas no līdzšinējā areāla
- apdraudēti ir arī okeānu iemītnieki
- arvien biežākie un intensīvākie karstuma viļņi apdraud vecāku un novājinātu cilvēku veselību un pat dzīvību
- vēl viens liels drauds ir mūžīgā sasaluma atkušana
- palielināsies dzeramā ūdens trūkums daudzos reģionos
Kas ir Kioto protokols?
Kioto protokols ir ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām protokols, kas tika izveidots kā līdzeklis cīņā pret globālo sasilšanu. Tas tika pieņemts 1997. gada 11. decembrī Kioto, Japānā, taču stājās spēkā 2005. gada 16. februārī. Līdz 2011. gada septembrim protokolu parakstījusi un ratificējusi 191 valsts. Pašlaik vienīgā valsts, kas parakstījusi protokolu, taču nav to ratificējusi, ir ASV.
Ko vari darīt Tu jau tagad?
- Izvērtē iespējas taupīt elektroenerģiju! Izslēdz elektroierīces, kuras nelieto. Izmanto ekonomiskās spuldzes.
- Parūpējies par savas mājas siltumizolāciju.
- Brauc ar velosipēdu! Ne vienmēr ceļojumos vai ikdienas gaitās ir nepieciešams izmantot autotransportu. Nelieliem ceļojumiem ļoti piemērots pārvietošanās līdzeklis ir velosipēds.
- Stādi kokus! Šobrīd visā pasaulē tiek izcirsti mežu resursi, tomēr koki spēj absorbēt ievērojamu daļu ogļskābās gāzes.
- Samazini atkritumu rašanos!
- Nodod veco vai jau apnikušo apģērbu labdarības organizācijām.
- Papīru izmanto atkārtoti.
- Iepērkoties izmanto atkārtoti lietojamu somu.
Materiālu sagatavoja JVR Diāna Zmičerevska
Esi saudzīgs pret planētu un izdrukā šo rakstu tikai tad, ja tas nepieciešams!
