25. septembrī Salacgrīvas vidusskolēnus gaidīja kārtējā tikšanās ar kādu no Latvijas rakstniekiem – leģendām. Šoreiz ar Salacgrīvas pilsētas bibliotēkas gādību pie mums ciemojās latviešu dzejnieks Knuts Skujenieks. Vidusskolēniem tā bija lieliska iespēja skatīt vaigā un klausīties, kā par savu dzīvi stāsta tik izcila personība. Dzejnieks izteicās, ka nemaz nevēlas, lai viņu uzskata par leģendu, jo viņš grib justies kā dzīvs cilvēks. Kad īsti viņš apzinājies, ka ir dzejnieks? To, viņaprāt, grūti pateikt, pats saka, ka kopš 1963. gada, kaut gan rakstījis arī pirms tam, bet tad vēl nav bijusi pārliecība, ka dzejnieks – tā ir mūža profesija. Klausītāji dzirdēja atmiņas par to, ka dzejnieks bijis izsūtījumā 7 gadus, mazliet viņš ieskicēja arī to, kādēļ tur nonācis, kādi bija apstākļi tālajā zemē. Par galveno arī izsūtījumā K.Skujenieks uzskatīja dzejas rakstīšanu – ja bija papīrs, dzejoļi tapuši katru dienu. Pats autors smēja, ka literatūras pētnieki pat saskaitījuši, ka 6 gados tapuši aptuveni tūkstotis dzejoļu. Kā īpašs piemērs tam laikam bija rakstnieka lasītais dzejolis ”Poga” , tas ir kā simbols mīlestībai – dzejnieks tika izsūtīts 8 mēnešus pēc kāzām, un tad tālienē pat vienkārša poga, ko piešuvis mīļotais cilvēks, var kļūt par ļoti nozīmīgu lietu, kas ļauj pārciest atšķirtības laiku. Pēc atgriešanās dzimtenē dzejnieku negaidīja laimīgs laiks, gluži pretēji – viņš bija nevēlamā persona, tāpēc nekur netika pieņemts darbā. Pats saka, ka izsūtījuma laiks nav bijis tik briesmīgs kā laiks pēc tam, kas ilga, līdz atkal Latvija atguva neatkarību. Kas palīdzēja ikdienā? Tā bija tulkošana. K.Skujenieks zina daudz valodu, tāpēc tulkoja regulāri vairākās valodās, līdz ar to nebija jāgaida, kamēr darbs tika izdots, jo vienlaicīgi tapa daudz tulkojumu. Viņš gan saka, ka nekad neatbild uz jautājumu, cik zina valodas, bet gan – cik valodu es pazīstu. Alegorijās runājot, pastāstīja, ka ar valodām ir tāpat kā ar cilvēkiem: ar dažām ir tuvas attiecības, dažas veiksmīgi tiek aizmirstas, kā piemērs tika minēts grieķu valoda, jo, kad bija izdevība pabūt Grieķijā, izrādījās, ka šajā valodā var izlasīt un pateikt dažas frāzes, jo laiks, kad šajā valodā tika tulkoti daiļdarbi, ir bijis ļoti sen. Tikšanās 40 minūšu garumā paskrēja ātri, nobeigumā daži autora lasīti dzejoļi, Goran Gora izpildījumā dziesma dzejnieka vārdiem un pirms šķiršanās novēlējums jauniešiem, kuri bija atnākuši uz šo tikšanos, lai katram izdodas dzīvē sasniegt un darīt to, ko visvairāk pats vēlas.
Salacgrīvas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja
Inta Balode
