Gods un prieks strādāt Salacgrīvas vidusskolā – skolā, kurā šodien katrs darbinieks varēja justies īpašs. Saņēmām Skolēnu ministrijas sirsnīgo apsveikumu – gaismas laterniņas un katram saņēmējam atbilstošu pateicību. Dažas no tām: par izturību un zināšanu sniegšanu veselīgākai dzīvei; par dzīvespriecīgo ritmu, kuru radāt stundās; par to, ka iemācījāt no viena otas pieskāriena radīt mākslu; par to, ka mācāt skolēniem neapjukt skaitļu pasaulē; par to, ka protat skolēniem sirdī iedegt to ceļa zvaigzni, kas gaismu nerimst dot; par to, ka iemācījāt izkopt mūsu valodu un ar to lepoties; par to, ka mācāt skolēniem mīlēt un saudzēt dabu; par neatlaidību virzīt skolēnus uz labākiem un augstākiem rezultātiem sportā…. “Par saulaino smaidu un gaišo sirdi, vadot Salacgrīvas vidusskolu”- tas , protams, direktorei.
9.a klases skolniecei Nellijai Zvejniecei jāsaka paldies ne tikai par šo pateicību interesanto un radošo tekstu, bet arī par noformējumu. Mūs priecēja 9.klašu skaisti izrotātais 2.stāva foajē un sirsnīgie vārdi un citāti Skolotāju istabā, kā arī 10.klases sarūpētie miķelīši un citi rudens zied zālē. 10. un 11.klases bija sagatavojušas apsveikumu, kas bija komandas darbs – 11.klases audzinātāja L.Pelše ierosināja izvēlēties G.Rača dzeju, 10.klases audzinātāja I.Saklaure izvēlējās dzejoļus par mīlestību, priekšnesumu noslēdza “Čikāgas piecīšu ” brīnišķīgā dziesma “Mūsu mīlestība”. Kaut gan skolēni to iepriekš nebija ne dzirdējuši, ne dziedājuši, likās,ka, dziesma viņus bija uzrunājusi dziļi dziļi. Un skanēja kā īstens kora priekšnesums. Fantastiski bija 12.klases ,,skolotāji” ar mācību pārzini Kristeru Kotānu un direktoru Rihardu Bendrātu vadībā, bet lielisku koncertu sniedza Salacgrīvas novada Mūzikas skola. Izjusti savu skaņdarbu uz akordeona nospēlēja M.Eizenbergs, flauta , kā vienmēr, pārliecinoši skanēja L.A.Maurītes rokās, E.Kalniņa šoreiz spēlēja saksofonu, bet virtuozi uz ksilofona straujus ritmus nodemonstrēja V.Majors. Pārsteigums bija skolotāju K.Borozdinas, I.Strantes un L.Jakabsones spēlētais liriskais E.Dogas valsis. K.Borozdina teica šādi: “Skolotājs ir kā elektrība vai internets- tik pašsaprotami, ka tie ir, bet tad , kad tie pazūd, tad saprotam, ko esam zaudējuši……”
Pēc ilgāka laika iepriecināja tas, ka zālē kopā ar skolotājiem bija visi vidusskolēni, ka varējām būt kā viena nozīmīga skolas ģimenes daļa. Lai tas tā būtu vienmēr!
PALDIES par sirsnīgo un skaisto Skolotāju dienu!
