15. novembrī Salacgrīvas vidusskolā atzīmējām Latvijas 106. dzimšanas dienu.
Visiem sanākot, skaisti postiem svētku drānās, izskanot Latvijas himnai un direktores Sanitas Straubergas svētku uzrunai, skolotājas Intas Ciršas vadībā, mums bija iespēja caur Lielvārdes jostas rakstiem un Kārļa Skalbes dzīves līkločiem, apmeklēt ļoti skaistus un sirdi sildošus koncertus:
1.-5.kl. “Ko mums stāsta Lielvārdes josta”;
6.-12.kl. “Pa mazu lauku ceļu gāju…” /K. Skalbe/;
Lielvārdes novads mūsu tautas kultūras mantojumam devis ne vien bagātīgu tautasdziesmu un teiku krājumu, bet arī dāsnu etnogrāfisko materiālu – skaisto Lielvārdes tautastērpu, kura visievērojamākā sastāvdaļa savas izcilās rakstu bagātības dēļ ir josta. Darināta no baltiem linu pavedieniem kombinācijā ar sarkanu dziju. Sarkanā krāsa jostā apzīmē cilvēku, dzīvību, enerģiju. Sarkanā ir asins krāsa. Baltā simbolizē dvēseli, debesis un Visumu. Mums bija iespēja izpētīt Lielvārdes jostas rakstus. Lielvārdes jostā apvienota virkne ģeometrisko zīmju, tai skaitā trīsstūri jeb jumtiņi (t. s. Māras un Dieva zīmes), auseklīši jeb oktogrammas, dažāda veida krusti arī saulītes, Ūsiņa, zalkša zīme u. c. Katra šī zīme bija izdziedāta un dzejoļos norunāta.
Latviešu dzejniekam Kārlim Skalbem svinam 145.jubileju. Tāpēc svētku koncerta otrajā daļā atskatījāmies uz Kārļa Skalbes biogrāfiju. Koncertu papildināja Kārļa Skalbes dzeja un raksti.
Kārlis Skalbe bija viens no aktīvākajiem neatkarīgās Latvijas valsts idejas aizstāvjiem, ar saviem literārajiem darbiem un sabiedrisko darbību rosinājis Latvijas valsts proklamēšanu. Nozīmīga ir Kārļa Skalbes grāmata “Mazās piezīmes”, kurā viņš izteicis savus apsvērumus par valsts politikas un tikumības modeli.
“Mazajās piezīmēs “ Kārlis Skalbe raksta: “Kāpēc še ir jātop Latvijai? Tāpēc, ka mūsu tēvi še staigāja pastalās un dziedāja : “Tūdaliņ, tagadiņ , pastalnieki danco”. Septiņi simti gadu viss laiks viņiem aizgāja ar darbu vien. NU ir laiks, ka Latvijā pa visiem ciemiem gaiši un svabadi atskan “Pastalnieka” skaņas”.
Savā darbā LATVIJA RĪTA AUSMĀ Kārlis Skalbe raksta: Pelēks bija valsts dzimšanas dienas rīts 1918.gada 18.novembrī. Bet tie, kas pulcējās pie viņas šūpuļa, bija pilni iekšējās kvēles.
1931. gadā Kārlis Skalbe tika ievēlēts Brīvības pieminekļa komitejas lietpratēju komisijā, kurai bija jānovērtē Kārļa Zāles darinātā pieminekļa projekta pārlabojums. Kārlis Skalbe ieteica uz pieminekļa uzrakstīt vārdus: “Tēvzemei un Brīvībai”.
Koncertu papildināja Kārļa Skalbes dzeja un raksti.
Koncerta noslēgumā 9.klašu izpildījumā varējām baudīt U.Stabulnieka / M.Zālītes dziesmu “Nāk rudens apgleznot Latviju”
