21. marts -Lielā diena. Kad diena kļūst garāka par nakti. Senatnē gandrīz visām tautām gads sākās pavasarī, pavasara saulgriežos. Pavasara saulgriežus sauc arī par vienādībām, kad tumsa un gaisma ir līdzsvarā. Maģiskajā izpratnē tas ir laiks, kad debesis un zeme ir līdzsvarā, kad garīgais un materiālais ir līdzsvarā, kad vīrišķais un sievišķais ir līdzsvarā.
Salacgrīvas vidusskolas sākumskolēni ar savām klases audzinātājām pulcējās, lai atzīmētu Lielo dienu.
Šūpoļu rotāšana, iesvētīšana …
Skolas saimnieka – šūpoļu kārēja un Lielās dienas jubilāru izšūpināšana …
Tiek izšūpināti itin visi!
Ziedojums ugunij …
Taču, kad negaidīti uzsnidzis sniegs, tad kustīgajām aktivitātēm jāgaida siltāks laiks, taču olu ripināšanai sniedziņš netraucē.
Mūsdienās, apvienojot seno un šo laiku izpratni, šajā laikā varam sev atbilstoši svētīt Lielās dienas rītu rītausmā, gan ar kādu šķīstīšanās un svētības rituālu (mazgāšanās tekošā ūdenī, pēršana), gan ar olu maģiju, šūpošanos, dziedāšanu, rotaļām un rotāšanos, svētku plāceņiem. Varbūt – šajā laikā esot tuvāk dabai, varbūt – apcerot un pārdomājot to, kas bijis, un pasapņojot par to, ko vēlamies, lai būtu.
Varbūt vienkārši – priecāsimies, ka paliek gaišāks un ka, pateicoties saulītei, dienas kļūst garākas, kļūst gaišāk un priecīgāk.
Priecīgu Lielās dienas laiku!
Iveta Kupča, direktora vietniece izglītības jomā
