Mācību diena dabā

Daba ir kā labākā mācību klase pasaulē. Sākumskolas skolēns ir aktīvs, zinātkārs, kurš apkārtējo pasauli izzina caur emocionālo pārdzīvojumu. Jebkura mērķtiecīga, harmoniska mijiedarbība ar dabu ir personības attīstības pamats. Dabas izzināšana nav vienkāršs process. Noteikti jāievēro sistēmiskums un sistemātiskums. Informācija par dabu un tās sakarībām skolēna apziņā veidojas pamatojoties uz sajūtām, uztveri, priekšstatiem un domāšanu. Mums, pieaugušajiem, svarīgi, lai skolēnos veidojas atbildības jūtas pret apkārtējo vidi, pret dabu. Mazsvarīga nav arī disciplinētība dabā. Lai tas viss tiktu sasniegts, jāizvēlas sākumskolas skolēniem piemērotu nodarbību saturu un apguves metodes, jāizmanto daudzveidīgus, aktivitātes veicinošus darbošanās veidus. Mums, Salacgrīvas vidusskolas skolotājiem, labs palīgs ir Dabas Aizsardzības pārvaldes, Vidzemes reģionālās administrācijas, Salacgrīvas biroja darbinieki. Sākumskolas skolēni vislabāk pazīst Intu Somu, jo viņa visbiežāk vada skolēniem nodarbības, kuras tiek plānotas kopā ar skolotājiem. Šāda kopīga darbošanās skolēniem rada iespēju dabaszinību stundās gūtās zināšanas pārbaudīt, nostiprināt un papildināt, dabojoties dabā. Reizēm nodarbībās tiek pieaicināti klāt arī citi speciālisti. Tā tika plānota mācību diena dabā pie Veczemju klintīm „Ieži piekrastē” kopā ar izcilu dabas pētnieku  Andri Grīnbergu.

25.marta rīts pienāca vējains un apmācies, bet ar cerību, ka lietus tomēr nebūs. Cerības neattaisnojās. Neilgi pirms došanās ceļā sāka pamatīgi līt. Tomēr, nonākot pie Sarkanām jeb Veczemju klintīm, lietus bija pārstājis. Skolēnu bariņš bija paprāvs, jo mācību dienā kopā pulcējās Viļķenes un Salacgrīvas skolēni. Visus sagaidīja Andris Grīnbergs. Mācību dienas atklāšana sākās ar emocionālu momentu.Vienai no Viļķenes skolotājām bija dzimšanas diena, tāpēc klātesošie nodziedāja viņai apsveikuma dziesmu. Vējš nebija rimis, bet visi, apņēmības pilni uzzināt kaut ko jaunu, devās kopā  ar Andri alu un iežu izpētē. Skolēni tika sadalīti jauktās grupiņās, lai veicinātu sadarbību starp abu skolu ceturtklasniekiem. Tika veikti pētījumi, pierakstīti pētījuma rezultāti. Skolēni kopā ar Andri Grīnbergu mērīja alu garumus, augstumus, pētīja nišas, plaisas, pilārus, slīpslāņojumus, dažādus nospiedumus. Liela uzmanība tika pievērsta arī klints bojājumiem, izdarīti secinājumi, kā un kāpēc tie radušies. Andris runāja ar bērniem arī par kultūrvēsturiskām vērtībām. Tika uzdoti jautājumi, saņemtas atbildes. Laiks paskrēja nemanot. Klāt bija pusdienošana. Atpūtas vietā ar siltu zupu pētniekus gaidīja saimniece Ruta. Kā visiem garšoja! Pēc gardās zupas varēja padzert siltu tēju un apēst bulciņu. Apetīte  bija laba. Bet bija jāizdara vēl viens labs darbiņš, jo uz šo skaisto atpūtas vietu bijām paņēmuši līdzi Edvarda un Rolanda pagatavotos putnu būrus. Tad nu tie tika pielikti pie slaidiem bērzu stumbriem, lai būtu jaunas mājvietas mazajiem draugiem-putniem. Mācību diena izdevusies lieliska. Uzzināts daudz jauna. Uz Veczemju klintīm, tur ierodoties kopā ar ģimenēm, draugiem, skolēni noteikti skatīsies jau ar zinošāku skatienu un daudz interesanta varēs pastāstīt arī citiem. Paldies par to gan Intai Somai, gan Andrim Grīnbergam, gan Rutai Birkenbergai!Un, protams, bija jauki pabūt kopā ar kolēģiem un skolēnim no Viļķenes pamatskolas.

 

Skolotāja Lolita Valaņina