13.maijā 9. un 12.klašu Pēdējā zvana svētki pagāja ļoti sirsnīgā gaisotnē .
12.klasi zālē ieveda pirmklasnieki, kas pa gadu bija stipri paaugušies un drošāki nekā 1.septembrī. Zīmīgi, ka muzikālajam pavadījumam bija izvēlēta Renāra Kaupera “Mana dziesma” , ar zīmīgu tekstu par pasaules ceļiem un zvaigznēm.
Ievadam skolotāja Inta Cirša no skolas muzeja krājumiem bija sameklējusi 70.-to gadu vēlējumu 11.klasei Pēdējā zvana dienā 25.maijā (līdzīgi kā tajā laikā skolā bija jāiet sestdienā, tāpat kā šogad ).
Direktore Sanita Šlekone novēlēja skolēniem vienu atziņu – viss sliktais pāries, gan sāpes, gan grūtības, gan eksāmeni, vienu sajūtu – mieru sirdī, un vienu vērtību- laiku sev, savai ģimenei, saviem draugiem.
Direktores vietniece Santa Čiževska vēlēja paļāvību uz saviem spēkiem un veiksmi eksāmenos, vēl piezīmējot, ka viss, ko novēl Pēdējā zvanā, ātri piepildās. Pagājušajā gadā viņa teica, ka , iespējams, kāds nāks strādāt uz skolu, un rudenī tā arī notika.
Pirmklasnieki ar sparīgu dziesmu par skolā iešanu sveica savus lielos draugus. Dāvanā katrs saņēma spēka jostas gabaliņu, kas nesīs veiksmi, bet visi kopā vēlējumu, lai gludi iet eksāmenos, un zaļu gludekli, kas jāņem līdzi eksāmena telpā.
1.b klases audzinātāja Vineta Dance filozofiski apcerēja skaitli “12”- 12 ribu pāri, 12. dzimšanas diena 5.klasē, 12.mēneši, 12 stundu kalendārs, 12 horoskopu zīmes un 12.klase- tam visam ir kāda simboliska nozīme.
11.klase apsveikumam bija izvēlējušies vēlējumus no lugas “Sprīdītis”, atsaucoties uz 12.klases Žetonu vakarā spēlēto izrādi, muzikālajā apsveikumā skanēja I.Kalniņa “Lilioma dziesma- “Redzat atkal ir debesis pušu”, bet bet dāvanā katrs saņēma simbolisku laimes krātuvīti ar maģiskajiem zelta putekļiem un vēlējumu.
Paši divpadsmitie sev un klausītājiem uzdeva jautājumu U.Marhilēviča un G.Rača dziesmā “ Vai tu mani dzirdi?” vienlaikus uzdodot arī uzdevumu sev –
Atver savu sirdi, atver acis vaļā, atver ausis vaļā, elpo pilnu krūti! Dziesma izskanēja pārliecinoši un sirsnīgi.
Sindija Puriņa klases vārdā pateicās skolotājiem par zināšanām un sniegto atbalstu, 11.klasei, kuri divpadsmitajiem likuši šogad visos svētkos justies ļoti īpašiem, bet sirsnīgākais paldies bija veltīts klases audzinātājam Guntaram Ūdrim, jeb Gunčam, par kopā turēšanu, atbalstu, sarunām, arī rāšanu. Skolotājs saņēma lielo draudzīgo apskāvienu.
9.klases , tikpat saposušies kā divpadsmitie, zālē arī ienāca ar R.Kaupera dziesmu “Ar straumēm uz jūru…”. Gribētos , lai straumes viņus atved uz savas skolas 10.klasi.
Direktore devītklasniekus uzrunāja īpaši sirsnīgi, jo tie ir viņas pirmie mācāmie šajā skolā, kurus viņa pazīst un māca no 5.klases .
Tad, kad uz podestiem sastājās svinīgi saposušies 8.klašu skolēni un uzrunāja klausītājus: “Labdien, klātesošie! Mums liels prieks, ka pagodinājāt ar savu klātbūtni šo nozīmīgo pasākumu. Šodien mēs, jaunie Zinātņu Akadēmijas 8. fizikāli bioloģiski intelektuāli eksperimentālās nodaļas zinātnieki, atklātībā nododam mūsu 9 gadus ilgušā eksperimenta rezultātus”, sākumā likās, vai viņi nav sajaukuši svētku pasākumu ar zinātnisko konferenci , bet tas izrādījās asprātīgs kopsavilkums par deviņiem skolas gadiem, apkopojot dažādu informāciju par “materiālu 9.a un materiālu 9b”. Eksperiments, kā atzina jaunie zinātnieki , nesaistījās tikai ar masas un garuma pieauguma vērošanu, bet gan arī ar izturības, elastības, IQ un citiem teorētiski un praktiski noderīgiem atzinumiem un vērojumiem.
Izrādās, ka “Materiāls 9.a un 9.b” ir pierādījis, ka bez īpašām grūtībām spēj izturēt 40 minūšu ilgu piespiedu uzturēšanos vienā telpā, pie tam maksimums 8 reizes dienā 5 dienas nedēļā. Labākās materiālu vienības pierādīja, ka spēj izdzīvot pat pie – 25 grādiem”. Apsveikumam skanēja U.Marhilēviča un G.Rača zīmīgā dziesma “Iedomājies” , kurā jau bija ietverts vēlējums- “Neviena mākoņa, tīrs rīts, brīnumzila debess mala, labais vārdiņš pasacīts, lai pasaule bez asarām, visi sapņi piepildīsies” .
Devītie saņēma ne tikai jaunāko skolas biedru pašu gatavotos ziedu pušķus, bet foto rāmīti ar divām fotogrāfijām- 1.un 9.klasē, kā apliecinājumu eksperimenta rezultātiem.
9.klases aizkustināja gan sevi, gan klausītājus ar A.Medņa dziesmu “Es gribu kā bērns vēl just” no izrādes “Pepija Garzeķe”- zīmīgi, ka Pepijai , kura negribēja kļūt liela, bija plaša, redzīga sirds, kas prata saskatīt brīnumus un novērtēt draugus. Tas bija vēlējums pašiem sev. Lai tas vienmēr arī izdodas!
Uz pēdējo stundu absolventus pavadīja zvanu skaņas, kuras ieskandināja 1. un 8.klašu skolēni, bet absolventi drīkstēja zvanīt skolas zvanu.
Pie skolas kā piemiņu par šeit pavadītajiem gadiem 12.klase iestādīja īpašu kļavu, bet devītie pa krāšņai rozei. Lai aug!
9.klašu vēlējums skolotājiem sasildīja sirdis :
Mums labas atmiņas būs, lai kā kuram gājis….
Kad darbā grūti mums būs, mēs nekļūsim vāji.
Mēs atcerēsimies Jūs, skola un skolotāji.
Skolotāju vārdā par apsveikumiem un cienastu paldies saka skolotāja Inta Cirša
