Šogad pavasaris pie mums nāk lēni, bez steigas. Bet tā gribas iziet ārā un saklausīt putnu balsis, kas cilvēkiem pavēsta, ka pavasaris atnācis uz neatgriešanos. Latvija atrodas pie jūras un ir bagāta ar ezeriem, upēm, mežiem un palieņu pļavām, kas ir dzīvošanai pateicīga vieta daudzām gājputnu sugām. Tāpēc arī pavasarī daudzi dodas pastaigās gar jūru, pa meža takām, lai nodotos aizraujošajam vaļaspriekam – putnu vērošanai. Pateicoties tam, ka Salacgrīvas vidusskola šajā mācību gadā ir Mammadaba Vēstniecības skola, skolēniem bija iespēja doties putnu vērošanas ekskursijā kopā ar lieliskiem putnu pazinējiem- Kasparu Funtu un Ivaru Brediku. Jūras putnu vērošanai piemērota vieta ir arī Salacgrīva- randu pļavu takas. Tur var doties jebkurā laikā. Bet Salacgrīvas vidusskolas skolēniem Kaspars Funts piedāvāja putnu vērošanas ekskursiju uz Ķemeru nacionālo parku un Engures ezeru. Tā pavisam divpadsmit Mammadaba meistarklašu skolēnu pārstāvji un divi pedagogi 23.aprīļa rītā sēdās autobusā un devās ceļā. Ķemeru nacionālais parks raksturojas ar bagātu floru un faunu. Parka teritorijā atrodas arī divas putniem starptautiski nozīmīgas vietas. Viena no tām ir Kaņiera ezers. Bijām ļoti priecīgi par iespēju doties uz šiem apskates objektiem zinošu gidu pavadībā. No Kaņiera ezera skatu torņa pavērās skaists skats uz ezeru un tā apkārtni. Bet mūsu mērķis bija saskatīt, sadzirdēt, iepazīt dažādus putnus. Tas ar Kaspara Funta un Ivara Bredika palīdzību mums izdevās. Skolēni bija pārsteigti, kā var sadzirdēt tik daudz putnu balsis un noteikt, kas tie par putniem, tos neredzot. Nezinātājiem daudzi no mazajiem dziedātājputniņiem liekas tik līdzīgi. Jau ejot pa takām, mūsu uzmanība tika pievērsta gan dzilnīša balsij, gan čunčiņa dziedāšanai. Bet vislielākais pārsteigums visiem bija lielā dumpja balss, kuru laikam neviens no klātesošajiem vairs nekad neaizmirsīs un atpazīs šo putnu, kad vien sadzirdēs viņa balsi. Arī lielais baltais gārnis daudziem bija atklājums, jo šo putnu mūsu apkārtnē neviens nebija redzējis. Pārsteigumi nāca pēc pārsteigumiem. Arī došanās pāri Kaņiera ezeram pa kustīgām laipām visiem mums bija kaut kas vienreizējs, vēl nepiedzīvots notikums. Un apkārt skanēja lielā dumpja balss…Nevienam negribējās no šīs vietas doties projām. Bet lielākie puiši noķēra “divus zaķus”- paspēja arī izspēlēt jauno GPS spēli “Geocaching” jeb slēpņošanu. Viens no slēpņiem bija pie otrā putnu vērošanas torņa Kaņiera ezera krastā. Geocaching [geokešing] (slēpņošana) ir visā pasaulē spēlēta GPS spēle. Šī spēle ietver “dārgumu” paslēpšanu un to meklēšanu, publicējot koordinātes internetā. Tādā veidā citi šīs spēles dalībnieki var meklēt šos “dārgumus”. Dārgumi nenozīmē materiālas vērtības. Apkārt bija tāds dabas skaistums, miers. Pastaigu visu laiku papildināja abu gidu interesantie stāstījumi gan par putniem, gan par ezera apkārtni. Skolēni uzzināja, kā un ar ko gredzeno putnus, kādi izskatās dažādu putnu gredzeni. Laiks paskrēja nemanot, bet vēl bija jāpaspēj aizbraukt uz Engures ezeru. Arī tur lielākā daļa skolēnu bija pirmo reizi. Un atkal klausījāmies interesantos stāstījumos par ezeru, tā apkārtni, putniem un ezera krastā mītošajām savvaļas govīm un zirgiem. Diemžēl šie dzīvnieki bija devušies ganībās ļoti tālu, bet mums bija jādomā par mājupceļu. Bērni varēja tikai ieraudzīt no ganāmpulka nomaldījušos mazu teliņu, kurš gulēja zālītē. Ekskursijas nobeigumā katrs skolēns saņēma 2 grāmatiņas par putniem. Kopā šajā dienā noteicām 39 putnu sugas un pasugas. Gan jau vēl kāda mums paslīdēja garām neatzīmēta. Gandarījums bija par redzēto un dzirdēto, par dienu, kura tika pavadīta kopā ar lieliskiem cilvēkiem-Kasparu Funtu un Ivaru Brediku. Pateicība AS „Latvijas valsts mežiem” par iespēju doties šādā ekskursijā, jo autobusu atmaksāja LVM. No skolēniem varēja dzirdēt tikai pozitīvas atsauksmes par šāda veida izzinošu ekskursiju. Noteikti būs ģimenes, kuras pēc bērnu stāstījuma arī dosies uz Kaņiera ezeru, lai kājām pārietu pāri ezeram lielā dumpja dziesmas pavadībā.
Mammadaba vēstniece Salacgrīvas vidusskolā skolotāja Lolita Valaņina
