Lai vasara, kam vasara,
Jānīšam, tam vasara:
Tam sadila dzelzu vāģi,
Vasariņu vizinot. (latviešu tautasdziesma)
Salacgrīvas vidusskolā jau kā tradīcija izveidojusies Vasaras ielīgošanas pasākums maija beigās sākumskolas skolēniem. Senlatvieši dzīvoja saskaņā ar dabu un tās norisēm. Gadskārtu svētki saistīti ar saulgriežiem un nozīmīgām pārmaiņām dabā, kas notiek katru gadu. Gadskārtu svētkos tiek veiktas dažādas rituālas darbības, kas vairotu labklājību, auglību, pasargātu no ļauniem spēkiem. Svētkos tika pagatavoti ēdieni ar simbolisku nozīmi. Arī skolā, neskatoties, ka šis ir Latvijas simtsgades gads, jau vairākus gadus visa mācību gada laikā tiek ievērotas latviskās tradīcijas. Latvisko gadskārtu ieražu svētki skolā iesākas Miķeļu dienā brīvā dabā ar putras vārīšanu, bet noslēdzas ar vasaras ielīgošanu.
Vasaras ielīgošanas pasākumā 30.maijā tika piekoptas vasaras saulgriežu tradīcijas. Skolēni pina vainagus – vainaga forma simbolizē sauli. Meitenes un skolotājas savus vainagus pina no dažādiem ziediem, jo šogad necerēti ātri bija uzziedējušas pat pīpenes.
Vienīgajam sākumskolas Jānim ( 4.b klase) tika nopīts ozollapu vainags (ozols – vīrišķā spēka simbols). Vasaras saulgriežos neiztiek bez siera siešanas. Sieru jau iepriekšējā dienā sēja 4.a klase. Siera apaļā forma un dzeltenā krāsa simbolizē sauli.
Neiztika arī bez līgošanas. Līgotājiem ir liela loma svētkos. Ievērojot tradīcijas, visas klases līgojot devās uz svētku vietu. Īpaši skanīgi bija 2.b, 3.a un 4.a klases līgotāji.
Skolotāja Vineta Dance no visas sirds aplīgoja pasākuma saimnieces-pantāgas gatavotājas- Zentu Menniku un Lolitu Valaņinu.
Vasaras saulgrieži ir gaismas svētki, uguns – gaismas simbols. Uzskatīja, ka Jāņugunij piemīt īpašs spēks. Tāpēc, sekojot tradīcijām, tika iedegts ugunskurs, dziedot rituāla dziesmai un ziedojot ugunij. Tie, kas uzturējušies šīs uguns tuvumā, tiekot pasargāti no slimībām un ļaunuma.
Kad ugunskurs bija iedegts, pie tā tika aicināti un sveikti Līga un Jānis.
Pēc tam katra klase uzaicināja pārējos uz kādu latvisku rotaļu vai spēli.
Un kas gan būtu latviski svētki bez ēšanas? Katru gadu uz dzīvas uguns čuguna katlos tiek gatavota pantāga.
Pēc tam katra klase un Zenta Mennika saņēma pateicību.
Un atkal viens gads aizvadīts latviskā garā. Paldies Zentai Mennikai un “Zēģelītei” par latvisko tradīciju stiprināšanu skolā, piedaloties visos pasākumos ar skanīgām dziesmām! Paldies skolas ēdinātājiem un visiem skolas tehniskajiem darbiniekiem, bez kuru palīdzību neiztiek nevienos svētkos! Lai visiem jauka vasara!
Direktores vietniece audzināšanas darbā Lolita Valaņina
