Salacgrīvas vidusskola lepojas ar valsts olimpiāžu dalībniekiem

Par skaistu tradīciju Salacgrīvas vidusskolā ir kļuvis pasākums ”Mēs lepojamies”, kad tiek godināti tie skolēni, kuriem mācību gada laikā ir izdevies sasniegt visaugstākos rezultātus. 2016., 2017. mācību gadā īpaši lepojamies ar trim audzēkņiem, kuriem ir izdevies ar savu darbu panākt izcilākos rezultātus. Tāpēc iepazīsimies ar viņiem mazliet tuvāk!

Ričards Kauliņš, 12.klases skolnieks.

39.Valsts bioloģijas olimpiādē  bronzas medaļa.

Valsts konkursā ”Pazīsti savu organismu” 1.vieta.

Sarunā ar Ričardu atklājas, ka bioloģija viņu interesē jau no bērna kājas, kad, mazam esot, paticis pētīt pļavas, ķert kukaiņus un interesēties par visu, kas apkārtnē sastopams dabā. Mācoties skolā, viņa lielo interesi pamanīja skolotāja Laimdota Pelše, un, kā pats Ričards saka, tad viņš esot nonācis skolotājas paspārnē . Sākās smags darbs garās pēcpusdienas un pat vakara stundās, daudz mācoties, lai varētu izzināt visus procesus dabā. Uz jautājumu, kas motivē viņu mācīties, atbildes ir vairākas.  Viņaprāt, kad sāc par kaut ko interesēties padziļināti,  var  saprast  lietu būtību,  viss
paliek aizraujošs, gribas zināt aizvien vairāk. Ieguldītajam darbam seko arī panākumi, tāpēc sasniegumi arī ir tie, kas motivē mācīties vairāk un vairāk.

Iedvesmo arī citu skolēnu  panākumi, un  Ričardam spilgts paraugs ir  mūsu skolas absolvents Mārtiņš Vaivads, kuram savulaik, mācoties Salacgrīvas vidusskolā, bija izdevies sasniegt labus rezultātus pat pasaules līmenī. Ričards uzskata, ka mūsu skolā ir daudz skolēnu, kuriem varētu būt sasniegumi kādā jomā, bet viņi varbūt kautrējas izrādīt savu interesi, tāpēc viņš aicina skolēnus nekaunēties no tā, ka grib kaut ko mācīties un kļūt gudrāks. Mūsdienās mācīties ir stilīgi. Pasaulē tiek novērtētas spilgtas personības ar izcilām zināšanām konkrētā nozarē. Skolēniem viņš iesaka mēģināt pierādīt savas spējas, pēc tam jau būs vieglāk. Skolā ir pretimnākoši skolotāji, kuri palīdzēs pilnveidoties. Ričards uzskata, ka mūsu skola piedāvā plašas iespējas, jāprot tikai šīs iespējas izmantot. Kā zināt, kas ir tas, kas interesē visvairāk un ar ko vajadzētu nodarboties? Kas pirmais  ienāk prātā,  tas   būs īstais virziens. Ja sāksi izvērtēt, tad jau parādīsies šaubas. Un vēl viņš uzskata, ka pie pirmajām neveiksmēm nevajag padoties, bet ar divkāršu sparu turpināt iesākto ceļu, jo bez kļūdām nevar iztikt neviens.  Tikai ar laiku un smagu darbu nāks panākumi. Protams, ka pajautāju arī Ričardam par nākotnes plāniem. Nākotni viņš gatavojas saistīt ar medicīnu, tāpēc nodosies  studijām. Tomēr viņš piebilst, ka ir bijis jau ļoti vilinošs darba piedāvājums strādāt bioloģijas nozarē, tomēr izvēle bijusi par labu augstākajai izglītībai vispirms. Novēlēsim, lai Ričardam izdodas piepildīt nākotnes sapņus, lai atliek laika arī vaļaspriekiem, jo viņam patīk arī māksla un datorzinātne, un mēs gaidīsim ciemos nākamajā mācību gadā uz tikšanos ar skolēniem, un, kas zina, varbūt kāds uzdrošināsies savu sapni par bioloģiju pārvērst īstenībā.

Lauris Liepiņš, 9.a klases skolnieks.

18.Valsts mājturības un tehnoloģijas  un mājsaimniecības olimpiādē 3. vieta.

Sarunājoties ar Lauri, arī mēģinājām noiet to ceļu, kas viņu atvedis līdz šim panākumam. Viņa izvēlē par labu mājturībai liela nozīme bijusi cilvēkiem. Jau no bērnības skatījies, kā strādā vectēvs, kurš ir  galdnieks,  pats  arī kaut ko mēģinājis uzmeistarot, sanācis diezgan labi, pamazām radusies interese, un jau no mazajām klasītēm skolā sācis apmeklēt kokapstrādes pulciņu, kuru vada skolotājs Guntars Ūdris. Lauris uzskata, ka skolotājam bijusi liela nozīme viņa dzīvē, jo, pateicoties skolotājam, pamazām gūtas zināšanas, veidoti praktiskie darbi. Darbs ieguldīts liels, un šajā mācību gadā tas vainagojies ar panākumiem valsts līmenī. Uz jautājumu, kā zināt, kas īsti ir tas, kas vislabāk padodas, Lauris atbild, ka jāpamēģina ir darboties vairākos virzienos un jomās, tad redz, kas padodas un patīk labāk. Ja nepamēģināsi, neuzzināsi! Un tad, ja rodas interese, tad jāturpina mācīties un darboties. Bet viņš arī uzskata, ka nevajag aizmirst, ka neko nevar panākt, neieguldot lielu darbu. Rezultāti un sasniegumi būs tikai pēc tam.

Vai mācīties ir stilīgi? Lauris uzskata, ka jā! Viņš jūtas lepns, ka zina daudz vairāk par saviem vienaudžiem. Tāpēc viņš aicina arī citus skolēnus uzdrošināties un piepildīt savus mērķus, jo viss ir iespējams.
Papildus mācībām, kokapstrādes pulciņam Lauris nodarbojas ar jāšanas sportu un dejo tautiskās dejas. Tie ir viņa vaļasprieki. Kā visu var paspēt? Plānojot savu laiku , to izmantojot lietderīgi. Bet ko ieteikt tiem skolēniem, kuri uzskata, ka Salacgrīvā nav, ko darīt, un vienīgā iespēja ir sēdēt pie datora? Lauris saka, ka skolā var darboties tik daudzos pulciņos, vajag tik gribēt, arī ārpus skolas var darboties sev interesējošās nodarbībās gan sportā, gan kultūrā. Viņaprāt, virtuālā pasaule ar laiku kļūst vienmuļa. Interesanta dzīve ir darot un darbojoties, īsti draugi ir tikai reālajā pasaulē. Un, jo vairāk uzzini, iemācies, dari, redzi, apgūsti, sastop dažādus cilvēkus, jo interesantāk ir dzīvot! Atbildot uz jautājumu, kura tad no visām nodarbēm ir vistuvākā un vai ar kādu no tām saistās nākotnes nodomi, Lauris saka, ka galdniecības lietas ir tās, kas viņu pašlaik interesē visvairāk. Nu ko? Varbūt nākotnē mūs visus priecēs Laura gatavotie darbi. Lai izdodas!

Linards Emīls Kupcis, 9.b klases skolnieks.

Starpnovadu bioloģijas olimpiādē 1. vieta.

Starpnovadu vēstures olimpiādē 1.vieta.

Piedalījās abu priekšmetu Valsts olimpiādēs.

Linardam Emīlam sasniegumi divās dažādu priekšmetu olimpiādēs , tāpēc mūsu saruna aizsākās par to, kas ir pamatā interesei par abiem šiem priekšmetiem, kā izdevies tikt pie augstiem sasniegumiem šajos priekšmetos. Vēsture Linardu Emīlu interesējusi kopš bērnības. Viņš labprāt ir skatījies vēsturiskās filmas. Skolas gados interesi pastiprinājusi skolotāja Silvija Tīte, kura, viņaprāt, prot pasniegt stundas ļoti interesanti un aizraujoši. Vēsture pamazām aizrāvusi kā priekšmets, tāpēc loģisks šķita turpinājums – mācīties un uzzināt aizvien vairāk, klausoties skolotājas dotajās zināšanās, mēģinot aizvien labāk pašam izzināt vēsturiskos procesus un attīstību.

Uz bioloģiju, kā Linards Emīls saka, viņam ir ”ķēriens ”, un, ja viss labi padodas, kāpēc nepamēģināt? To saprata arī skolotāja Laimdota Pelše, tāpēc arī viņa ieguldīja lielu darbu, lai Linardam Emīlam  būtu  augsti sasniegumi. Viņš novērtē abu skolotāju devumu , lai būtu šie labie rezultāti. Vai mācīties ir stilīgi? Arī Linardam Emīlam uzdodu šo jautājumu, un atbilde, protams, ir jā! Ja ir zināšanas, tās paver iespējas nākotnei. Nav vērts būt pelēkajai masai, viņaprāt, zināšanas  un  gudrība ļauj iepazīt daudz un dažādus cilvēkus, ļauj atrasties citā vidē, ļauj iepazīties ar cilvēkiem, kuri dzīvē ir daudz sasnieguši, un iedvesmoties no viņiem. Ko teikt tiem skolēniem, kuri grib, bet vēl neko nedara, lai pilnveidotos? Linards Emīls teic, ka jāatrod drosme iet un darīt, lai savus mērķus piepildītu, nevajag klausīties citos, kas kādā brīdī varbūt pasmejas vai nesaprot. Cik būsi patstāvīgs, drosmīgs, tik dzīvē sasniegsi, tāds ir viņa uzskats.

Arī Linards Emīls uzskata, ka nekas nav sasniedzams bez darba, piebilstot, ka ļoti daudz laika pavadot mācoties. Bet, neskatoties uz lielo aizņemtību, paspējis pabeigt Salacgrīvas mūzikas skolas klavieru klasi, novērtējot šo pieredzi, ka klavieru spēlēšana uzlabo atmiņu, attīsta domāšanu, pateicoties mūzikas skolā iegūtajām zināšanām, viņš var vērtēt mūziku, to pazīt un saprast. Bet mīļākais Linarda Emīla vaļasprieks ir riteņbraukšana. Arī tur viņam ir labi sasniegumi, bet kā pašu svarīgāko viņš min 40 kilometru Tautas maratonu. Domāju, ka varam tikai apbrīnot puiša gribasspēku un centību, lai veiktu šo distanci. Mēģinot izzināt, kas tad Linardu Emīlu interesē visvairāk un vai viņš jau domā par nākotni saistībā ar bioloģiju, vēsturi vai sportu, atbilde ir, ka varbūt viņš nākotnē studēs inženierzinātnes, bet par iegūtajām zināšanām viņš saka tā: ”Zināšanas, tas, ko māki, nekur nepazūd. Tas ir tāpat kā ar riteņbraukšanu: vari nebraukt gadiem, bet, pēc tam uzkāpjot uz riteņa, saproti, ka braukt māki. Tāpat ar zināšanām, kad būs vajadzība, visu varēs izmantot, visu, ko proti un zini. Tikai skolas gados ir labi, ja ir kāds, kas ” pabiksta vai uzrauga”, vienalga, vai tie ir vecāki vai skolotāji, kad parādās slinkums vai neuzņēmības mirkļi.”

Tādi ir mūsu puiši, ar kuriem mēs Salacgrīvas vidusskolā lepojamies. Tagad jūs iepazināt viņus tuvāk, uzzinājāt viņu domas par mācīšanos un izglītības nozīmi. Varbūt noder viņu pieredze un spriedumi kādam no jums, skolēni! Bet viņiem novēlēsim degsmi un aizrautību mācīties, veiksmi eksāmenos un panākumus arī turpmāk!

 

Salacgrīvas vidusskolas skolotāja Inta Balode

Atbildēt