8. decembrī Salacgrīvas vidusskolā pie vidusskolēniem viesojās dzejniece un valodniece Lalita Muižniece un satīriķis Andris Briedis. Sarunu vadīja LNB speciāliste Liega Piešiņa, kura mūsu skolā ir gaidīta viešņa. Ar viņas gādību un Salacgrīvas pilsētas bibliotēkas atbalstu mūsu skolā viesojušās vairākas izcilas latviešu kultūras personības.
L.Muižniece lielāko mūža daļu ir nodzīvojusi trimdā ASV, tāpēc interesanti bija uzzināt, kā viņas dzīve svešumā tik ļoti ir bijusi saistīta ar latviešu valodu un literatūru. Izrādās, ka literatūrai un valodniecībai viņa pievērsusies tāpēc, ka nav jau bijis citu variantu, jo apkārt visi radi un pārējie ģimenei tuvie cilvēki bijuši rakstnieki un kultūras cilvēki (arī vecāki, mamma – dzejniece Rūta Skujiņa, tēvs – rakstnieks Jūlijs Lācis). Pati dzejniece saka, ka rakstnieka gēns ir dzimtā. Klausoties viņas piedzīvoto, varēja uzzināt, ka, dodoties bēgļu gaitās, ir bijis jāpiedzīvo pietiekami daudz grūtu brīžu. Kā milzīgu pārdzīvojumu dzejniece atcerējās ugunsgrēku barakās, kad ģimenei sadegušas visas mīļās lietas, kas bija paņemtas līdzi no Latvijas. Tajā pašā laikā par spīti grūtībām, kas tikušas pārvarētas, viņa sevi uzskata par priecīgu cilvēku. Uz jautājumu, kāpēc doktores disertāciju aizstāvējusi par bēdīgu tēmu – ”Latviešu miršanas un bēru dziesmu lingvistiskā analīze”, viņa smejoties atbildēja, ka savu lomu ir nospēlējis fakts, ka šo tautasdziesmu latviešiem nav pārāk daudz, tāpēc bijis mazāk pētāmā materiāla.
Studējusi dzejniece ir angļu un vācu literatūru, bet, stāstot par valodnieces darbu, jāpiemin fakts, ka latviešu valodu sākumā viņa divus gadus attālināti mācījusies, lai prastu pareizi runāt un pārvaldītu latviešu gramatiku. Pēcāk viņa strādājusi dažādos latviešu trimdas preses izdevumos, bijusi arī apgāda ”Ceļinieks” redaktore, Latvijā lasījusi lekcijas par latviešu folkloru un trimdas latviešu dzeju. Stāstot par darbu žurnālā ”Jaunā Gaita”, dzejniece uzsvēra, ka honorāri netika maksāti, bet visus ir vienojusi milzīgā darbošanās griba un interese par latviešu literatūru. Joprojām šis žurnāls ir populārs, un pēdējos gados savus literāros darbus tam sūta arī daudzi rakstnieki no Latvijas. L.Muižniece tagad dzīvo Latvijā un uz Ameriku brauc tikai viesoties pie savas ģimenes, līdzi vedot latviešu autoru grāmatas, rupjmaizi un sukādes.
Satīriķis Andris Briedis sarunu iesāka ar atziņu, ka dzīve ir spēle. Visiem – gan viņam pašam, gan visiem citiem. Un šajā spēlē viņam kādu brīdi ir nācies pavadīt arī Salacgrīvas vidusskolā. Daloties atmiņās par šo laiku, rakstnieks atcerējās, ka šeit viņš ir bijis nometnē. Tieši tad Salacgrīvā tikusi uzņemta kāda mākslas filma, un tāpēc visiem nometnes dalībniekiem bijis jāpiedalās kā aktieriem masu skatos. Bet pašu filmu ar savu piedalīšanos tā viņš arī nav redzējis. Klausījāmies rakstnieka atmiņās par viņa darbu dažādās skolās, arī to, kā bija strādāt Valmieras cietumā. Uzzinājām, ka Andris Briedis ir ne tikai rakstnieks, bet arī azartisks kora dziedātājs un, ka rakstīšana ir tikai viņa vaļasprieks. Bet saruna beidzās ar viņa teicieniem ”Dzīvē mēs spēlējamies gribot negribot. Dzīve ar mums spēlējas gribot negribot.”
Četrdesmit minūtes paskrēja nemanot, bet pēc šīs tikšanās palika, kā saka, laba pēcgarša un labs garastāvoklis, un varbūt kāds no vidusskolēniem iegriezīsies skolas bibliotēkā, lai iepazītu šo rakstnieku darbus.
Salacgrīvas vidusskolas
latviešu valodas skolotāja
Inta Balode
Liels paldies par notikuma iemūžināšanu foto mirkļos – Raivim Struncenam.
