Salacgrīvas vidusskolas skolēni šogad bijuši čakli ēnotāji, izvēloties profesiju pārstāvjus, kas varētu viņiem palīdzēt izvēlēties savu dzīves ceļu.
Čakli ēnotāji bija 6.b klases skolēni. Caur oficiālo mājas lapu ēnudienas.lv ēnot Salacgrīvas vidusskolas direktori Sanitu Šlekoni pieteicās 7.a klases skolniece Ance Kalniņa (diemžēl, meitene saslima, tāpēc nevarēja piedalīties Ēnu dienā) un trīs 6.b klases meitenes – Elīza Elizabete Gederta, Andrea Helēna Valjusa un Megija Dace Henkuzena. Sarunā viņas atklāja, ka vēlējušās iepazīt direktores darba ikdienu, jo direktors ir vissvarīgākais skolā. Iepazīšanās ar profesijām varētu palīdzēt nākotnē izvēlēties savējo. Meiteņu izvēlē svarīgi bija tas, ka direktore, viņuprāt, ir laipna, smaidīga, atsaucīga, nāk uz pasākumiem. Dienas gaitā meitenes iepazinās ar skolu un vēroja direktori ikdienas darbā. Lūk , ko meitenes uzzināja par direktores darbu: direktore apstaigā skolu, lai uzzinātu kas notiek skolā, kā skolēni strādā, risina lietas, ja ir problēmas, gan pa telefonu, gan personīgi, rūpējas par skolotājiem, piemēram, piesaka kursiem, raksta dažādus dokumentus, pozitīvi izturas pret katru apmeklētāju – skolēnu vai skolotāju, viņu uztrauc, ka kaut kas skolā ir sabojāts, daudz jāzina par finanšu lietām – skolotāju algām, budžeta plānošanu.
Tā kā direktore ir domes deputāte, un tieši šai dienā notika Finanšu komitejas sēde, meitenes kādu stundu vēroja komitejas darbu. Meitenes izdarīja secinājumus, ka direktores darbs nav viegls, jo ir daudz dažādu pienākumu un ir grūtāk nekā no malas izskatās.
6.b klases skolniece Sintija Grīnvalde piecas stundas pavadīja Salacgrīvas bibliotēkā, ēnojot Salacgrīvas bibliotēkas bibliotekāri, bibliotēkas vadītāja vietnieci Diānu Reidi. Viņa vēlējās uzzināt, kāda ir bibliotekāra darba ikdiena. Viņš ne tikai izsniedz lasītājiem grāmatas un žurnālus, bet arī noformē jaunās grāmatas un presi, ievadot sistēmā un uzliekot svītru kodus. Bibliotekārs apkopo jaunāko informāciju un ievieto mājas lapā, rīko tikšanās ar pazīstamiem autoriem un dažādiem interesantiem cilvēkiem, organizē jauno grāmatu dienas. Sintija atzina, ka darbs ir interesants, bibliotekāram ir nepieciešamas labas datorprasmes, jābūt zinošam, pacietīgam, jābūt tādam, kam patīk lasīt grāmatas. Sintija arī pati apguva jaunas prasmes- periodikas ievadīšanu bibliotēkas sistēmā, atjaunoja informāciju mājas lapā. Tā kā Sintija bija pieteikusies caur oficiālo Ēnu dienu mājas lapu, viņa saņēma arī apliecinājumu par šo dienu.
Elizabete Kalniņa– bija izvēlējusies ēnot Mūzikas skolas direktori Katrīnu Borozdinu, jo pati mācās mūzikas skolā. Direktore daudz laika pavada pie datora, viņai jārūpējas par to , lai e-klasē būtu savadītas stundas , , jāparaksta dokumenti, jāzina, kā darbs sokas filiālēs, vērtē gan uz vietas, gan brauc uz Liepupi un Ainažiem klausīties ieskaites un eksāmenus, meklē konkursus , kur skolēni varētu piedalīties, organizē koncertus un vasaras nometnes.Te var strādāt cilvēks, kam patīk mūzika, ir labas datorprasmes, ir zinošs, pacietīgs, jāzina angļu valoda , piemēram, meklējot internetā notis.
Elizabete novērtē to, ka direktore ir strādīga gudra, sirsnīga saprotoša. Viņai patīk savas darbs, to dara ar mīlestību.
Vēl no 6.b klases ēnošanā piedalījās Ivo Zvejnieks, braucot līdzi tētim ar smago mašīnu, Emīlija Bergmane, ēnojot jāšanas treneri, Marta Uzkalne , vērojot sietspedes darbus , Emīlija Rāpa un Marta Beatrise Biseniece pavadīja dienu Svētciema bērnudārzā.
Elizabete Bērziņa no 8.a ēnoja Stradiņa Klīniskās Universitātes Slimnīcas infektoloģi Aiju Vildi:
“Šogad man ēnu diena bija ļoti izdevusies! Viss sākās 5:15 no rīta kad izbraucu uz Rīgu, lai 7:15 sāktu ēnot. Rīts nepavisam nebija mierīgs ar kafiju pie datora, bet gan sākās ar lekciju Latvijas Universitātes studentiem. Nodarbības laikā gājām arī pie pacientes uz neiroloģijas nodaļu kur jaunie ārsti noteica viņas diagnozi. Pēc lekcijām Aija man vairāk pastāstīja par saviem dienas uzdevumiem un viņas nozīmi slimnīcā. Man bija arī lieliska iespēja uzzināt vairāk par pneimoniju kā arī pašai dzirdēt iekaisušas plaušas. Apskatīju arī jauno korpusu. Ēnu dienas noslēgumā devos uz prezentāciju kur uzzināju plašāk par Stradiņu Klīniskās Universitātes Slimnīcas vēsturi un nākotnes plāniem. Pēc šīs ēnu dienas man ir kļuvis skaidrāks nākotnes ceļš. “
Par savu pieredzi Ēnu dienā stāsta Saule Ķūrena (8.b) :
“Es ēnoju būvfirmas „Merks” mārketinga un komunikācijas vadītāju Lieni Mekleri-Kutsari.
Darba diena iesākās ar sapulci, kurā runāja par dzīvokļiem, kurus firma būvē. Pēc sapulces man uzticēja veikt konkurentu sociālo tīklu pārskatu. Kad tas bija paveikts mēs devāmies uz „Z-towers”, tas ir viens no objektiem, kurus būvē „Merks”. Mēs uzbraucām torņa pašā augšā 30. stāvā un nobraucām lejā -3. stāvā.
Manuprāt, mārketings ir ļoti radoša profesija, kas izpaužas dažādās jomās. Uzskatu mārketingu par vienu no manām nākotnes profesiju iespējām.”
Ēnu dienā piedalījās arī vairāki 10.klases skolēni – Raivo Ramba un Mārcis Ilvess visu dienu pavadīja kopā ar Limbažu CSDD policijas patruļu, pavadot visai spraigu un notikumiem bagātu dienu, saprotot, cik daudzpusīgam jābūt policistam. Puiši teicās, ka nākamgad vēlētos šādu ēnošanu atkārtot.
Marta Antonova: 14. februāra Ēnu dienā es nolēmu ēnot grāmatvedi Ingu Jermacāni, kura pašlaik strādā uzņēmumā SIA “Ardag Metal Packaging Latvia”. I. Jermacāne bija ļoti draudzīga un jauka. Viņa dienas laikā mani “izveda” cauri grāmatveža pienākumiem, biežāk izmantotākajām programmām datorā, nodokļiem un to ietekmi uz algām, formālā gada pārskata nolikumam, kurš, starp citu, ir “tikai” 151 lapu garumā, kā arī atbildēja uz manis sagatavotajiem jautājumiem.
Inga Jermacāne man teica, ka neskatoties uz to, kāda būs mana nākotnes profesija, man skolā ir jācenšas apgūt visu iespējamo, ko vien var, tas noteikti nākotnē palīdzēs. Katrai profesijai ir savi “plusi” un “mīnusi”, jāizvērtē, ar ko var sadzīvot un ar ko nevar.
Elīna Gertnere : Ēnu dienā ēnoju treneri Māri Bergšteinu, kurš šobrīd strādā Salacgrīvā par airēšanas treneri un pasniedz vakara treniņus Salacgrīvas novadā. Bija interesanti tikties ar viņu un redzēt trenera darbu. Uzzināju ko cilvēkam nodara nepareizi izdarīts vingrinājums un secināju, ka labāk vingrinājumus veikt trenera uzraudzībā. Fiziskās aktivitātes cilvēkam ir vajadzīgas jebkurā vecumā, un tas, ka vecums ir šķērslis sākt trenēties, ir mīts.
Ēnu dienā piedalījās arī 9.b klases skolniece Linda Priekule. Šis ir viņas stāsts:
“Šogad otro reizi piedalos „Ēnu dienā”. Pagājušajā gadā izvēlējos ēnot ainavas arhitekti, bet šogad ēnoju hereogrāfi, pasniedzēju, BALERĪNU- Sarmu Rozenbergu.
Kāpēc tieši šādas profesijas pārstāvi? Tādēļ, ka, balets vienmēr mani ir aizrāvis ar savu grāciju, augsto sagatavotību. Es domāju, ka baleta uzdevumos nav vārdu, dziesmu, tekstu – ir tikai ķermeņa valoda, kas pausta caur deju.
Sarma darbojas LTDS- Latvijas teātru darbinieku savienībā, LPBA- Latvijas profesionālā baleta asociācijā un mācījusies RHV- Rīgas hereogrāfijas vidusskolā. Sarmai ir arī gida diploms.
Ēnojot Sarmu Rozenbergu, vispirms tika apmeklēta Dubultu vilcienu stacija, kur tika izstādītas brīnišķīgas gleznas, kuras ikviens interesents varēja apskatīt. Tālāk devāmies apskatīt Jūrmalu, kur pati Sarma ir apmetusies uz dzīvi. Kā pati saka- vienmēr bijusi rīdziniece un pilsētas meitene. Pēc nelielas pilsētas apskates devāmies uz „Jūrmalas SPA hotel”, kur viņa stāstīja par balerīnas dzīvi, par mīļākajām grāmatām. Stāstīja, ka brīvajā laikā labprāt mācās citas valodas, šobrīd zin spāņu, franču, krievu, latviešu, latīņu un angļu valodu. Sarmas mīļākais teiciens ir „Per Aspera ad Astra, tulkojumā no latīņu valodas- caur ērkšķiem uz zvaigznēm”, manuprāt, šis tiešām ir iedvesmojošs un skaists teiciens. Sarmai Rozenbergai tuva ir arī Raiņa un Aspazijas dzeja, tādēļ arī nākamā vieta, kuru apmeklējām bija Aspazijas un Raiņa vasarnīca Majoros, kur tagad ierīkots memoriālais muzejs. Šajā vietā pirms tam nebiju bijusi, bet noteikti ieteiktu visiem skolēniem šo muzeju apmeklēt. Šī vieta ir atjaunināta un modernizēta, tādēļ viegli uztvert Raiņa uz Aspazijas biogrāfijas, kā rakstnieki satikās un citus faktus. Uzzināju arī to, ka Sarmas bijusī baleta studija esot bijusi tieši šajā vasarnīcā, augšējā stāvā, kur paveras burvīgs skats. Balerīna cer, ka viņas audzēknes un to vecāki pratuši novērtēt, ka bijusi tāda iespēja dejot tik īpašā vietā. Pēc šī muzeja apmeklējuma man radusies vēlme dziļāk iepazīties ar Raini un Aspaziju, caur viņu darbiem. Vēlētos noteikti izlasīt Sarmas un muzeja gides ieteiktās grāmatas „Vaidelote”, „Uguns un nakts”, „Jāzeps un viņa brāļi”, „Sidraba šķidrauts”. Ļoti interesanti man likāstas, ka Sarmas vecmamma bija Elza Rozenberga, kā pati Aspazija saukta īstajā vārdā un Sarmas vīrs ir Jānis Naglis (Raiņa viltotajā pasē, kad tika izsūtīts, viņa uzvārds bija Naglis). No šī muzeja guvu atziņu, ka CILVĒKS DZĪVO TIK ILGI, KAMĒR VIŅUS ATCERAS, tāpēc Rainis un Aspazija joprojām mīt katrā latvietī.
Pēc brīnišķīga un izzinoša apmeklējuma Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, devāmies uz vilcienu, lai atgrieztos Rīgā. Laika bija par maz, lai paspētu visu, tādēļ ar Sarmu Rozenbergu vienojāmies, ka satiksimies un pabeigsim iesākto jeb Sarma personīgi pasniegs baleta stundu, kas, manuprāt, ir ļoti jauki, jo mazs nepiepildīts bērnības sapnītis vienmēr ir bijis, iekāpt puantēs un dejot. Izdomājām, ka noteikti arī tajā pašā dienā, 28. Martā apmeklēsim Raiņa lugu „Zelta zirgs” Leļļu teātrī.
Šī „Ēnu diena” noteikti bija izdevusies, ieguvu jaunu pieredzi, zināšanas, saņēmu atbildes uz saviem jautājumiem. Guvu atziņu, ka BEZ SMAGA DARBA, NAV REZULTĀTI!”
Iespaidus ēnu dienā apkopoja un aprakstīja Inta Cirša, pedagogs karjeras konsultants
