Salacgrīvas vidusskolas skolēni tiekas ar rakstnieku O.Zebri Salacgrīvas pilsētas bibliotēkā.
14.oktobrī Salacgrīvas vidusskolas 10.un 11.klašu skolēni apmeklēja Salacgrīvas pilsētas bibliotēku, lai pabūtu kopā ar rakstnieku O.Zebri. Tikšanos organizēja Bibliokuģa komanda, tāpēc neiztrūkstoši bija G. Šīmaņa ievadvārdi, bet sarunu vadīja L.Piešiņa.
Sarunas temati bija dažādi, iesākumā rakstnieka viedoklis par to, kas ir laba grāmata. Viņaprāt, galvenais kritērijs, vai lasītājam pēc grāmatas izlasīšanas ir interese, kas notiek ar grāmatas varoņiem pēc tam, kad grāmata ir izlasīta. Nenoliedzami svarīga loma ir aizraujošam sižetam un rakstnieka valodai, lai tā uzrunātu lasītāju. Pats autors gadus divpadsmit darbojas rakstniecībā, ir izdots viņa stāstu krājums un trīs romāni. Viņa darbi ir augstu novērtēti, saņemtas balvas. 2017.gadā tika iegūta ES balva literatūrā, kas dod iespēju kā mazo valodu valstu pārstāvim publicēties ārvalstīs, tā iekarojot ārvalstu grāmatu tirgu. Romāns ”Gaiļu kalna ēnā” ir iztulkots jau astoņās valodās. O.Zebris ļoti interesanti izstāstīja, kā notiek pats literāro darbu radīšanas process, kas notiek pēc tam, lai grāmatu varētu publicēt, kas nepieciešams, lai tā varētu nonākt ārvalstu tirgū.
Jauniešiem ļoti saistošas likās atbildes uz jautājumiem, kā rakstnieks nonācis līdz tam, ka sācis rakstīt literāros darbus, jo izrādās, ka skolas laikā, lai arī viņš jau rakstījis domrakstus netradicionālās formās, nav bijusi doma kļūt par rakstnieku. O.Zebris arī uzsver, ka dzīves laikā mainās intereses, tāpēc ir tikai saprotami, ka daudzi jaunieši vidusskolas gados vēl nemaz īsti nezina, ko grib darīt tālākajā dzīvē. Pats viņš strādājis dažādus darbus, tagad pamatnodarbošanās ir žurnālistika, lai varētu nodrošināt iztikšanu. Tikai ar rakstniecību nopelnīt, viņaprāt, Latvijā nevar.
Atsevišķs temats sarunā bija par romānu ”Māra”. Rakstnieks izstāstīja par grāmatas tapšanu, atklājot pārsteidzošus momentus. Daudz mācījies un guvis no sava pusaudža dēla, bet uz jautājumu, kāpēc ir izvēlēts meitenes tēls, atbildēja, ka speciāli uzkrāvis pārbaudījumu nastu trauslai meitenei, lai redzētu, kā viņa šīs problēmas risinās.
Klausoties rakstnieka stāstītajā, jaunieši uzzināja gan par rakstnieka profesijas aizkulisēm, gan par radīšanas procesu, gan guva ieskatu grāmatu tulkošanas un tirdzniecības jomā. Secinājums gan ir viens, ka būt rakstniekam nebūt nav viegli. Nākotnei jaunieši var paturēt prātā O.Zebra novēlējumu katram atrast to jomu, kas interesē, un tajā gūt panākumus. Bet atcerēties, ka ne vienmēr agrā jaunībā to varam apzināt un mērķtiecīgi uz to virzīties, jo intereses, tāpat kā pats cilvēks, ir mainīgas. Paldies rakstniekam par tikšanos, paldies L.Piešiņai un H.I.Podziņai.
Salacgrīvas vidusskolas latviešu valodas skolotāja Inta Balode
