Salacgrīvas vidusskolas 10. un 11.klases skolēni 3.februārī bija uz tikšanos ar dzejnieci Dainu Sirmo Salacgrīvas pilsētas bibliotēkā.
Dzejniece ir trīs dzejoļu krājumu autore (“Kailsals”, “Iekšpagalms” un “Dievaines”). Pirmais dzejoļu krājums autorei iznāca, kad pašai bija pāri piecdesmit, tāpēc sarunas vadītājas Liegas Piešiņas pirmais jautājums arī bija par to, kā D.Sirmā iesākusi dzejot un sapratusi, ka var būt dzejniece. Stāsts ir ļoti interesants un pierāda to, ka mēs nekad nezinām, kā dzīve var pagriezties, kādi notikumi mūs gaida un kā tie var ietekmēt mūsu dzīvi. Dzejnieces darba mūžs pagājis skolā, mācot latviešu valodu un literatūru. Skolotājiem nepieciešams apmeklēt kvalifikācijas kursus, un kādā reizē viņa pieteikusies kursiem, kas notika Literārajā akadēmijā. Nodarbību laikā daudz tika mācīts par literatūras teoriju, bijušas interesantas lekcijas, nodarbības un arī mājas darbi. Kā vasaras darbs bijis sacerēt pašai lielāku dzejoļu kopu. To veicot, viņa sapratusi, ka pašai ļoti patīk to darīt (citu autoru dzeja arī bijusi ļoti tuva visu mūžu) un ka arī tas izdodas. Atzinīgi viņas veikumu novērtējis arī kursu vadītājs R.Briedis. Radītā dzejoļu kopa arī bijusi pamatā pirmajam dzejoļu krājumam.
Dzejniecei ļoti patīk un interesē Latvijas vēsture, arī pasaules notikumi un it sevišķi novadpētniecība, tāpēc vairāk viņas dzejoļu ir par vēstures tēmu. Interesanti šķiet vēstures fakti, tad viņa iedomājas, kā tajā situācijā jutušies cilvēki, pēc tam, pieliekot klāt savas emocijas un sāpi par aktuālām problēmām Latvijā, dzejniece uzraksta dzejoli. Radīšanas process ir dažāds: var būt vispirms vēstures fakts, bet var būt arī viena rindiņa, kura vēlāk tiek apaudzēta ar pārējām.
Par vairākiem saviem dzejoļiem viņa pastāstīja detalizēti: tika izstāstīts vēstures notikums, kurš uzrunājis dzejnieci, pēc tam tika nolasīts dzejolis un izstāstīts par tā tēliem un veidojumu. Iespaidīgs bija dzejoļa “Valmieras degšana” lasījums, un pirms tam tikām ievesti Latvijas vēstures traģiskajos notikumos. Bet dzejniecei sāp mūsdienu problēmas, tāpēc ar šo dzejoli viņa liek aizdomāties par degšanu pārnestā nozīmē – tiek zaudētas tautas vērtības (zūd viensētas, mazie ciemi, latviskās tradīcijas un kultūras vērtības).
Tikšanās reizē tika runāts arī par to, kā mācīt literatūru (it sevišķi dzeju) skolā, kā viņa vērtē mūsdienu jauno autoru darbus, kā tautai nepazust mūsdienu pasaulē, kad visa pasaule ir kļuvusi tik pieejama, kā atšķirt patiesās vērtības no neīstajām. Runājām par patriotismu, ko nevar ar varu iemācīt, bet kas bērniņam tiek iedots, jau mazam esot ģimenē.
Skolēni šajā reizē daudz uzzināja par to, kā var kļūt par dzejnieku, kā notiek dzejoļa rakstīšana, tika runāts par tautas kultūras vērtībām, arī tas lika katram aizdomāties, cik svarīgi vai mazsvarīgi ir būt latvietim savā zemē un justies piederīgam savai tautai.
Tikšanās notika sarīkojuma cikla “Man jākopj pašam sava balss” ietvaros. Pasākumu vadīja Liega Piešiņa. Projektu atbalsta VKKF.
Salacgrīvas vidusskolas skolotāja Inta Balode.
