Liedagā pamanīts roņu mazulis. Kā rīkoties?
- Ronēni līdz Rīgas jūras līča piekrastei lielākoties nokļūst no Igaunijas. Februārī un martā pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem, un līdz Latvijas pludmalei nokļūst peldus vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem.
- Roņu mazuļiem, kas pāragri atdalījušies no mātes un kuriem pašiem, jāspēj sameklēt barību, iespējas izdzīvot ir nelielas. Viņi nav paspējuši ar mātes pienu uzņemt nepieciešamās uzturvielas pienācīga taukādas slāņa uzaudzēšanai, kas palīdz aukstajā ūdenī izdzīvot. Tādēļ vēl jo būtiskāk, ieraugot pludmalē mazu ronēnu ar pūkas atliekām, to nedzīt atpakaļ ūdenī – visticamāk tas piekrastē sildās un uzkrāj spēkus.
- Ieraugot piekrastē roņu mazuli, svarīgi atšķirt veselīgus, savvaļā izdzīvot spējīgus ronēnus no tādiem, kuri ir novārguši, dažreiz pat ievainoti un pašu spēkiem vairs nevar izdzīvot. Ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu. Nekādā gadījumā nedrīkst to dzīt jūrā, bakstīt, grūst vai kā citādi aiztikt.
- Ja ronēns izskatās novārdzis, nevis vienkārši aizmidzis, vai pat ievainots, jāzvana uz Dabas aizsardzības pārvaldi pa tālruni 29198590, speciālisti izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu. Iedzīvotājiem pašiem pludmalē atrastos ronēnus nav ļauts glābt.
- Atrastu beigtu roņu gadījumā savukārt jāinformē vietējā pašvaldība.
- Būtiski atcerēties – ja pastaigā līdzi ir suns, tas jāved pavadā, un jāraugās, lai mīlulis netiek klāt pie ronēna. Suņi nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot. Jāatceras arī, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas slimību, ar kuru tad var inficēties arī kodējs.
