Lai aug tava saulespuķe gara, gara, gara…Kad tā būs tevi pāraugusi, ņem to un ved mērīties ar citām. Kura būs tuvāka saulei?
Pavasarī ar saviem 1.a klases skolēniem nolēmām puķu podiņos iesēt 2 saulespuķu sēkliņas un vērot, kā tās uzdīgst, kā pieņemas garumā, resnumā. Visus vērojumus skolēni pierakstīja sagatavotā dienasgrāmatiņā “Mans saulespuķes stāsts”. Mazo pirmklasnieku interese par savām dīgstošajām saulespuķēm bija tiešām liela. Katru rītu, ienākot klasē, tālākais ceļš veda apskatīt, kādas izmaiņas notikušas ar augiem pa nakti. Ne visiem saulespuķes uzdīga vienlaicīgi, stiepās garumā vienlaicīgi. Bija uztraukumi, jautājumi, kāpēc tā. 
Maija beigās katrs savu lolojumu nesa uz mājām, lai iestādītu pie savas mājās, savā dārzā vai vecmāmiņas dārzā. Sekoja uzdevums vasarai- rūpēties par savām saulespuķēm, veikt vērojumus, pierakstīt, zīmēt, fotogrāfēt…Kādas tās izaugs, bija atkarīgs no pašiem bērniem, no tā, cik centīgi viņi tās kops. Vasarā man kā skolotājai bija liels prieks ieraudzīt portālā draugiem.lv ieliktās skolēnu fotogrāfijas ar vareni izaugušām saulespuķēm. Skolēni šim vasaras projektam bija piegājuši ar lielu atbildību. Bet interesantākais sekoja, kad skolēni septembra sākumā, esot otrklasniekiem, stāstīja par savu vasaras veikumu. Kādi gan vārdi bija izdomāti puķēm: Aspazija un Rainis, Saulīte un Hanna, Marina un Helvijs, Saulīte un Mēnestiņš, Diāna un Pipariņa. Tā varētu turpināt. Tika lasīti pašu sacerēti dzejoļi, dziesmas, pasakas. Jasmīne, Elizabete un Mare Malvīne bija internetā sameklējušas daudz interesantu faktu par saulespuķēm. Mare Malvīne pastāstīja klasesbiedriem par Vinsenta van Goga gleznām, kurās mākslinieks parādījis saulespuķu skaistumu. Uzzinājām, ka 1888. gadā radītā glezna “Saulespuķe” šobrīd novērtēta 75 miljoni dolāru apmērā. Elizabete pastāstīja, ka saulespuķes dzimtene ir Centrālamerika un Dienvidamerika. Spānijas jūrnieki ceļojot to atveda uz Eiropu kā dekoratīvo augu parkiem un dārziem, bet izrādījās, ka tās lietojamas uzturā un ir lieliski nektāraugi. Jasmīne bija sacerējusi dziesmiņu ar visu piedziedājumu par savu Aspaziju un Raini (radošie darbi būs lasāmi skolas avīzītē “Gliemežvāks”). Mares Malvīnes uz skolu atnestajai saulespuķei bija 9 ziedi, 16 pumpuri un 7 zari. Bet Adriana saulespuķes galva svēra 2,6 kg. Rekordi bija arī saulespuķu garumos. Interesanti, ka no vienas paciņas iesētām sēkliņām izauga dažādas saulespuķes-gan ar vienu lielu ziedu, gan ļoti daudz ziediem. Klausoties skolēnu stāstījumos, secināju, ka šajā projektā bija iesaistījušies gan vecāki, gan vecvecāki, ka skolēniem šis vasaras uzdevums tiešām bijis interesants. Bērni ir pateicīgi saviem vecākiem, vecvecākiem. Arī es izjutu gandarījumu, ka iecere sekmīgi realizējusies. Skolēni varēja dzīvē pārliecināties par saulespuķēm raksturīgo heliotropismu- spēju gan to lapām, gan ziediem griezties pret sauli. Pēc interesantām prezentācijām, mēs gleznojām saulespuķes. Darbi izdevās tiešām skaisti. Manā dārzā šovasar arī auga un vareni ziedēja daudz saulespuķu. Pēc savu audzēkņu ieteikumiem, mums jau radusies ideja nākamās vasaras projektam.
Lai arī jūsu dārzos nākamajā vasarā aug krāšņas saulespuķes, kas dejo līdzi saules ritējumam, bet mēs jau domājam par jauniem izaicinājumiem!
Salacgrīvas vidusskolas 2.a klases audzinātāja Lolita Valaņina
