Ir aizvadīts atkal viens kalendārais gads, bet skolas dzīvē-pirmais mācību pusgads. Visa pirmā pusgada garumā Salacgrīvas vidusskolas sākumskolas klašu skolēniem nevieni svētki nenoritēja bez paaudžu paaudzēs krātām tradīcijām, darbojoties kopā ar Zentu Menniku. Latvisku tradīciju garā svinējām arī Ziemassvētkus. Gadskārtu svinības latvieši senatnē apzīmējuši par laikiem vai dienām. Pirmajā pusgadā mēs skolā iepazinām Miķeļdienas un Mārtiņdienas tradīcijas, bet Ziemassvētki vienīgie nosaukti par svētkiem. Svētki atvasināts no vārda svēts ar pirmatnējo nozīmi balts, tīrs, spodrs, gaišs.Tas viss parāda Ziemassvētku vissenāko un dziļāko saturu.
Jau labu laiku pirms Ziemassvētkiem sākumskolas skolēni sāka tiem gatavoties, rotādami telpas, gatavodami puzurus. Kopā ar Zentu Menniku skolēni apguva prasmi gatavot salmu savērumus, ko pēc tam papildināja ar dažādiem citiem materiāliem, piemēram, krāsainiem dzīpariem, putnu spalvām u.c. Skolēniem šī senā tradīcija ļoti iepatikās, un 3.a klases skolēni pagatavoja tik lielu un krāšņu puzuru, ka paspēja ar to vēl piedalīties Mammadaba rīkotajā Ziemassvētku rotājumu konkursā. 1.-4. klašu skolēni, darinot puzurus, ielika tajos savu mīlestību un bērna sirds skaidrību, tāpēc arī šādiem veidojumiem piemit īpaša enerģētika. Bērni ļoti ticēja, ka viņu gatavotie puzuri lieliski attīrīs telpu no nevēlamām enerģijām. Arī egli pie skolas sākumskolas skolēni rotāja ar pašu gatavotām rotām. Kad visi sagatavošanās darbi veikti, klāt paši svētki.
Ziemassvētku nodarbēm pieder gan svinīgs brīdis, gan svētku mielasts, gan bluķa vikšana un budēļos iešana, gan radu ciemošanās, dziedāšana, dejošana un rotaļas. Bez tā visa neiztika arī Salacgrīvas viduskolā. 20.decembra rīts ausa auksts, bet mierīgs un skaists. Sākumnskolas skolēni,vēl tumsai esot, pulcējās ārā pie skolas egles, lai kopā ar folkloristi Zentu Menniku piedalītos bluķa vilkšanas rituālā. Bluķa vilkšana ir ievads Ziemassvētku norisei. Tam ir sena rituāla nozīme. Bluķa vilkšana saprotama kā aizgājušā gada grūtumu un nedienu sakopošana. Skolēni ķērās klāt pie bluķa piesietajām virvēm un Zentiņas vadībā dziedot, trokšņojot vilka bluķi apkārt mūsu skolai. Lielākā daļa skolēnu šādā rituālā piedalījās pirmo reizi. Pēc tam bluķi vilka uz speciāli iekurta rituāla ugunskuru, kur to sadedzināja. Kad bluķi sadedzina, tam līdzi sadeg arī visa gada neveiksmes, bēdas. Pie ugunskura skolēni dziedāja Ziemassvētku dziesmiņas. Tie bija neaprakstāmi brīži. Skatoties uz skolēniem, uz viņu mirdzošajām actiņām, mēs-pieaugušie sapratām, ka esam sagādājuši viņiem patīkamas emocijas, jaunus pārdzīvojumus. Bluķa vilkšanas rituāls visā Latvijā notika šīs pašas dienas vakarā plkst.18.00, kad folkloras kopas kopā ar interesentiem to darīja, ejot baros un dziedot.
Pēc bluķa sadedzināšanas, visi devās dzert siltu tēju, par kuru parūpējās skolas virtuves saimnieces. Viņas bija parūpējušās arī par saimes galda saturu, tāpēc, dzerot tēju, skolēni izsauca pie sevis saimnieces un veltīja viņām dziesmu un pateicības vārdus.
Kad visas gada likstas sadedzinātas, var svinēt svētkus. Sākumskolas saime pulcējās skolas zālē, kur visus sagaidīja „saimniece” ( Zenta Mennika),tika iedegtas svētku uguntiņas, aizdegtas sveces uz lielā, baltiem galdautiem apklātā un Ziemassvētku pīrāgiem, piparkūkām un citiem našķiem piepildītā saimes galda. Vispirms direktora vietnieces izglītības jomā Dzidra Štāla un Sanita Šlekone sveica tos skolēnus, kuri pirmo pusgadu beiguši ar labām, teicamām, izcilām sekmēm un ļoti labu uzvedību un kuriem bijuši ļoti labi panākumi sportā. Šādu skolēnu mūsu skolā netrūkst. Ir prieks, ka skolēnu galvenais darbs- mācīties, tiešām ir primārs. Bet bērniem Ziemassvētkos prieku sagādā ne tikai iegūtās Atzinības, bet katrs bērns gaida kādu dāvanu. Par Ziemassvētku vecīša maisu piepildīšanu 1.-4. klašu skolēniem bija parūpējusies Salacgrīvas novada dome.
Un kas ir svētki bez dziesmām, dejām, rotaļām, muzicēšanas? Kopā ar Zentu Menniku latvisko tradīciju garā skanēja „Zēģelēnu” skanīgās balsis, aicinot arī pārējos pievienoties. Arī paši sākumskolēni katrā klasē bija sagatavojuši priekšnesumus. 4.a klases skolēni ( skolotāja Baiba Runce) skandēja dzejoli. Paši mazākie skolēni parādīja nelielas izrādes. Skolotājas Edītes Liedeskalniņas 1.a klases audzēkņi visiem parādīja „Rūķīši un meža vecis”, bet skolotājas Vinetas Dances 1.b klases audzēkņi ļoti pārliecinoši un droši rādīja, kā „Rūķi dodas pie Ziemassvētku vecīša”. Mazajiem tā bija pirmā lielākā uzstāšanās. Starp Ziemassvētku rotaļām raksturīga ir „Vilks un kaza”, kur simboliski attēlota gaismas zudumā iešana pirms ziemas saulgriežiem. Šajā rotaļā piedalīties visus aicināja 3.b klases skolēni kopā ar skolotāju Viktoriju Brīnumu. Cik rūķi var būt veikli un sprigani, parādīja 2.a klses skolēni (skolotāja Iveta Kupča). Bet tad atskanēja 4.b klases skolēnu un skolotājas Ligitas Ķūrenas uzsāktās dziesmas „Pie Dieviņa gari galdi” pirmās taktis, un visi zālē sēdošie cēlās kājās, lai pievienotos šai tik emocionālai, pacilājošai un stiprai dziesmai, kas nevar atstāt vienaldzīgu laikam nevienu. Tas bija tik saviļņojoši, radīja kopības sajūtu, vienotību, bet šos mirkļus bijām radījuši mēs paši, nepalikdami vienaldzīgi, izrādot savas emocijas. Sekoja skolotājas Ināras Ādmīdiņas vadītā ansambļa priekšnesumi.Bērni gan skanīgi dziedāja, gan paši spēlēja pavadījumu.Arī šiem skolēniem tā bija pirmā uzstāšanās tik daudzu skatītāju priekšā. Pārsteigumi turpinājās. Ļoti latvisks mūzikas instruments ir kokle. Kokles ir dažādas. Tīkpat dažādi mēs katrs uztveram tās radītās skaņas. Tā liek ieklausīties. Ar kokli rokās zāles vidū iznāca Endija Ramona Roska, un viņai pievienojās vēl citi 2.b klases skolēni ( skolotāja Indāra Ceika). Kokles spēli meitene mācās pie Zentas Mennikas. Maigi skanot koklētājas spēlētajai latviskai melodijai, 2.b klases skolēni skandēja latviešu tautasdziesmas par Ziemassvētkiem. Šis priekšnesums telpā ienesa mieru, svinīgumu, īstu Ziemassvētku sajūtu. To nepazaudēt palīdzēja Zentas Mennikas vadītās kopas „Zēģelēni” pēc tam skandētās latviskās dziesmas. Bet kas būtu latvisku tradīciju garā svinēti Ziemassvētki bez budēlīšiem?Jau no seniem laikiem iecienīta nodarbība Ziemassvētkos ir budēļos iešana, kas iesākās jau Mārtiņos ( arī mūsu skolā) un turpinās līdz Meteņiem. 3.a klases skolēni (skolotāja Lolita Valaņina) parādīja, kā pie saimes ierodas budēļi, kuri tērpušies dažādās maskās, kas atbilst latviešu tautas raksturam un uzskatiem. Piemēram,lācis –tūļīgums, zaķis-lišķība un bailes. Starp budēļiem redzams arī velns, čigāns, čigāniete un citi tēli. Budēļi skandē tautasdziesmas, trokšņo, vēro, vai māja tīra, vai cienasts sagādāts.
Kad dziedāšana, rotaļas un dejošana beigusies, laiks cienastam un pateicības vārdiem mūsu šīs dienas saimes „saimniecei” Zentai Mennikai vai, kā mēs viņu mīļi saucam, mūsu Zentiņai par sadarbību, lai šos Ziemassvētkus mēs varētu svinēt latviskā garā, tā turpinot iepazīstināt skolēnus ar latviskajām ieražām. Visi zālē esošie veltīja Zentiņai dziesmu „Daudz baltu dieniņu…”, jo pasākuma nedēļā viņai bija dzimšanas diena.
Svētki turpinājās klasēs ar „radu ciemošanos”. Mēs,skolotājas un Zenta Mennika, centāmies atdzīvināt vismaz daļu no mūsu senču tradīcijām, cerot, ka kādu no tām mūsu audzēkņi ienesīs arī savās ģimenēs..Ieceru mums netrūkst arī otrajam mācību pusgadam, jo latviešiem savulaik ir bijis daudz ko atzīmēt.
Paldies visiem par sadarbību un atbalstu šī pasākuma organizēšanā! Lielu un mazu sapņu piepildījumu 2013.gadā!
Salacgrīvas vidusskolas skolotāja Lolita Valaņina
