Raksta skolas absolvente, svešvalodu skolotāja, direktores vietniece audzināšanas jomā INTA CIRŠA:
“Paldies visai Salacgrīvas vidusskolas ģimenei – tā gribas Jūs visus nosaukt – par SVĒTKIEM!
Lepojos ar saviem kolēģiem, esmu pateicīga visiem, kas piekrita piedalīties koncertā, paldies Andrim Bulim un Kristapam Mennikam par meistarīgu koncerta novadīšanu, lai sanāk VIEGLI!
Paldies visiem, kas nāca ar padomu!
Vakarā izstaigāju visas klases un apciemoju visus pulciņus – cik brīnišķīgi, ka gribas satikties SAVĀ SKOLĀ!
Un visi tik priecīgi! man likās, ka es visus pazīstu – tie vieni ir manu vecāku skolēni (paldies par labajiem vārdiem!), tie otri ir mani skolas biedri (Īpašs prieks bija paviesoties pie kuplā “āču” pulciņa), tie trešie ir mani skolēni (piedodiet, ja neatceros, kā visus sauc!) un ceturtie – īpašie – mani audzināmie. Bija prieks jūs visus satikt!
Pozitīvās emocijas dos enerģiju jaunajam skolas gadam, un, kad paliks grūti vai bēdīgi – vilkšu ārā visus labos vārdus, lai dod spēku.”
Raksta absolventi, kolēģi:
“Paldies par iespēju justies gaidītiem un aprūpētiem! Jūsu paveiktais ir darīts ar lielu mīlestību! Lai Jums visiem labi klājas!”
“Jau trešo dienu tā foršā pēcgarša pēc skolas jubilejas pasākuma. Lai turas braši mūsu skola ar visiem skolmeistariem arī turpmāk! Forši cilvēki no šejienes iznāk!”
“Paldies visiem par atkalsatikšanos, paldies manai Salacgrīvas vidusskolai!”
“Paldies par brīnišķīgo tikšanās pasākumu. Viss tikšanās noorganizētais pasākums bija ar sirds siltumu piepildīts. Mūzika, atmiņas par attiecībām ar skolu un skolotājiem, mīlestību skolas laikā izdzīvoto! Prieks, ka bijām kopā! Skola ir vieta kurā bērns pavada lielāko daļu dienas, pateicība tiem skolotājiem kuri deva man sajūtu, ka esmu personība. Prieks, ko piedzīvoju skolā un šodienas pasākumā!“
“Paldies visam skolas kolektīvam par jaukajiem svētkiem! Saņēmuši tik daudz pozitīvu emociju, sildīsimies mēs visi ar mīļām atmiņām!”
“Paldies, bija super jauka satikšanās!”
“Bija jauki!”
“Pirms sāku skolas gaitas, biju redzējusi to zvejnieka tēlu ar diviem bērniem pie rokas virs skolas durvīm. No dzirdētām pieaugušo sarunām biju “salīmējusi”, ka šajā skolā var mācīties tikai tie bērni, kuriem kāds no vecākiem strādā “Brīvajā vilnī”. Kad uzzināju, ka es arī varēšu mācīties šeit, dikti sapriecājos, jo biju izdomājusi, ka visi pārējie mācīsies Lāņos.”
