2.februāris – Sveču diena jeb Svecaine, Grabenīca, Vēja vai Govju dienu.
Sveču diena ir pats ziemas vidus, un tai ir savas dziesmas, rotaļas, paražas, ticējumi un ēdieni. Piemēram, lai gads būtu jautrs un pats cilvēks – skaists, Sveču dienā daudz jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes – lai būtu sārti vaigi.
Šajā dienā latvieši parasti lēja sveces. Šī tradīcija radusies senos laikos, kad ne tikai elektrības nebija, bet nebija arī pulksteņu. Toreiz laiku noteica pēc Saules, Mēness un zvaigznēm. Nepietika tikai ar diviem laika iedalījumiem – ziemas un vasaras saulgriežiem, bija nepieciešams sīkāks iedalījums. Tā radās Zvaigznes diena (6. janvāris), Sveču diena (2. februāris), Pelnu diena, Māras diena, Jāņu, Pētera, Miķeļa un daudzas citas iezīmdienas.
Arī mūsu skolā vairākās klasēs gadiem ilga ir tradīcija – liet sveces. Svece ir siltuma un gaismas simbols. Šim procesam skolēni gatavojas savlaicīgi, krāj sveču neizdegušos galus jau no Ziemassvētkiem. Šim ir jābūt ļoti jautram pasākumam, jo tad, ja lējējs ir dusmīgs, sveces degot ar tumšu liesmu, sprakšķot.
Skolotāja Iveta Kupča
