17.novembrī pēc divu gadu pārtraukuma tikāmies Valsts svētkiem veltītos koncertos. 1.-4. un 5.-7.klašu koncerti “Mūsu skola mūsu Latvijā” bija veltīti skolas 100+1 jubilejai, kur izskanēja skolai veltīti dzejoļi, kurus rakstījuši skolēni.
Kas skola ir?
Vai skola ir lukturis,
Jo tā gaismu dod.
Vai skola ir burvju dzēriens,
Jo tā zināšanas dod,
Bet varbūt skolas ir sirds,
Kur skolas sirdspuksti ir skolēni,
Un skolas dvēsele- skolotāji.-
Skolēniem tika atgādināts gan par skolas dibinātāju Hermani Eidemani, jaunāko klašu skolēni tika iepazīstināti ar skolas ēkām un simboliem, skolas jubileju un speciāli šai jubilejai Lauras Eimanes austo jostu.
Ingas Strantes vadībā skolēni dziedāja mūzikas stundās apgūtās dziesmas.
Savus deju soļus skatītājiem atrādīja arī dejotāji, paldies skolotajai Anitai Gīzei.
Koncertu noslēdza 4.klašu dziedātā G.Rača dziesma “Daudz laimes, Latvija”.
5.-7.klašu koncertu atklāja dzejolis “Kas skola ir”, kuru izteiksmīgi norunāja Paula un Madars Eizenbergi.
Pārvarēt visas grūtības noteikti palīdzēs kopā nodziedātā dziesma “Bēdu manu lielu bēdu”!
Lai kā vēlējums gan skolai , gan Latvijai skan:
Uzturi sevī šo dzīvību,
Uzturi gadu no gada,
Lai mūžam te sitas sirdis,
Lai mūžam te varena Tu!
8.-12.klašu koncerts “Es nāku no mazas tautas” bija veltīts dzejnieka Knutam Skujeniekam.
Paldies Adrianam Ginteram un bijušajai audzēknei Elizabetei Kalniņai par priekšnesumiem, paldies Arvīdam Gertneram par tehnisko nodrošinājumu.
Mans vienīgais gods un mans vienīgais kauns,
Mans lidlauks un mana važa,
Mana cietuma kamera, mana Visuma telpa,
Mana pasaku tīne, man tīrumā pūstoša raža,
Mana pirmā un pēdējā elpa.
Dzimtene mana.
(K.SKUJENIEKS)
Daudz laimes, LATVIJA!