Jau ilgāku laiku varēja vērot 12.klases neparastāku rosīšanos. Kā nu ne- bija jāgatavojas tradicionālajam Žetonu vakaram. Kārtējo reizi apstiprinājās senais teiciens ” per aspera ad astra” (caur ērkšķiem uz zvaigznēm)- jo tikai viņi paši un klases audzinātāja Ināra Ādmīdiņa zina, cik, un kādi šķēpi tika lauzti, lai tiktu līdz svinīgajai ceremonijai, kura notika pēdējā februāra dienā(atkal pēc senāka laika -februārī).
Svinīgajā daļā skolēni dalījās savās atmiņās par saviem skolas gadiem, neaizmirstot savus audzinātājus- V.Brīnumu, L.Valaņinu, I.Rozenbergu, I.Balodi. Piedrības zīmi – žetonu ar skolas simboliku pasniedza skolas direktors, bet audzinātāja tēlaini raksturoja katru no audzēkņiem.
11.klases skolēni pasniedza jau par tradicionālu atribūtiku kļuvušās melnās stūrainās cepures kā arī pašu ” gatavotu” ārstniecības līdzekli stresa gadījumos ar milzumgaru pamācību (kas izrādās bija dažādi saldumi sabērti trīslitra burkā), un veltīja divpadsmitajiem dziesmu ” Iedomājies , kā tas būtu” (paldies I.Strantei par pavadījumu)
2.daļā skolēni rādīja pašu rakstītu un iestudētu izrādi par notikumiem Kaijtaunā(autors M.Krišjānis), kas bija piedzīvojusi vairākas redakcijas un piedāvāja skatītājiem beigu versiju, kas kritiski paskatījās uz pašiem svētku vaininiekiem un ietvēra sevī pozitīvu vēstījumu saglabāt savā sirdī ” mazo kubieti” (tie, kas redzēja, tie sapratīs).
12-tie, esat veiksmīgi tikuši galā ar šo izaicinājumu. Lai veicas eksāmenos!
