22.februārī tika aizvadīts kārtējais skolas Žetonu vakars, iespējams, vismazākajai vidusskolas klasei- tikai 11 skolēnu. Puskrēsla, zvaigžņu rotājumi pie sienām, svinīga mūzika…. Un 12.klases “Zvaigžņu stunda”, kā to nosauca direktore Sanita Šlekone, var sākties.
Vakara gaitā skolēni saviem viesiem dāvināja atziņas, kuras viņiem likušās svarīgas. Klāva sacītais : “Neej iemītu ceļu. Labāk ej tur, kur nav takas un atstāj sevis iemītas pēdas”, sasaucās ar direktores uzrunu “Jūs, divpadsmitie, esat atstājuši savus atmiņu nospiedumus Salacgrīvas vidusskolā. Jūsu vidū ir tie, kuri palīdzēja radīt Skolēnu ministriju un Salacgrīvas novada popielu, tie – kas palīdzēja padarīt pirmo mācību dienu septembrī par priecīgu svētku dienu, ienest prieku topošo pirmklasnieku sirsniņās, iepazīstinot viņus ar skolu, palīdzot sagādāt pārsteigumu 10.klasei, kopīgi svinot viņu 100.dienu vidusskolā, spēlējot Absolventu mačos un aizstāvot skolas godu mācību priekšmetu olimpiādēs, veidojot skolas sociālo dzīvi un padarot krāsaināku tās ikdienu.” Un direktores vēlējums jauniešiem ir – “ Uzrakstiet savu veiksmes stāstu – lai jums viss izdodas!”.
Direktores vietniece izglītības jomā Santa Čiževska skolēniem atgādināja viņu 1.klases pirmo septembri skolas zālē, kad skolotāja, būdama 12.klases skolniece pie rokas ieveda pirmklasnieku Klāvu. Viņa novēlēja skolēniem godīgumu, galvenais, pret sevi, mīlestību, drosmi un iespēju atrast to, kas darītu viņus laimīgus.
Divpadsmitos sveica arī sākumskolas audzinātāja Iveta Kupča, bet īpašu pārsteigumu bija sagādājušas 1.klašu audzinātājas Laila Rozenberga un Evija Kosīte-Viļķina ar sveicieniem no pirmklasniekiem un viņu vecākiem. Viņas bija ieradušās kā Paulīne un Līzbete no pazīstamās filmas “Tās dullās Paulīnes dēļ” , protams, ka uznācienu pavadīja “Jel dod man bučiņ’” un filmas citāti. Paulīne teicās ieradusies uz Zeķu vakaru, ko Līzbete visus laiku laboja par Žetonu vakaru. Meitenes dāvanā saņēma katūna lakatiņus, bet zēni tauriņus. Zēniem pat bija jānodemonstrē deju iemaņas. Dāvanā skolēni saņēma torti žetona izskatā.
Pateicības vārdus , protams, saņēma vecāki un skolotāji. Katram skolotājam dāvanā tika pašu gatavots koka piekariņš vai nu ar skolotāja biežāk lietoto teicienu vai kādu atziņu. Pēc tradīcijas skolēni saņēma žetona gredzenus, bet pie skolas vimpeļa Kristiāns Kacars un Krista Muciņa atmiņai no sava izlaiduma piesprauda tradicionālo rombveida žetonu . Saņemot žetonus, skolēnus pavadīja audzinātājas Ritas Ziemeles trāpīgie raksturojumi un dažādas fotogrāfijas uz ekrāna, viņi saņēma 11.klases rūpīgi gatavotās cepures un arī vēlējumu- esiet jūs paši, es varu, es zinu, es nebaidos!
Otrajā daļā skolēni ceļoja ar laika mašīnu, ko bija gatavojis klases fizikas guru Kristiāns Kacars, paceļojot gan pagātnē, gan ieskatoties nākotnē , redzot sevi savās nākotnes profesijās. Bet secinājums bija viens- vislabāk ir te un tagad. Priekšnesumā bija vairāki aizraujoši teatrāli numuri .Tad sekoja balle līdz rīta gaismai.
Bet nobeigumā- skolēnu pašu izvēlētās un dziedātās dziesmas vārdi-
Jo pastāvēs tik tas, kas pārmainīsies,
Tāpat kā lietus līs un saule spīdēs,
Un sapņot mums ir ļauts, tas viss ir patiess,
Jo notiks tieši tā, kā jānotiek.
Lai veiksmīgs ceļš līdz eksāmeniem un izdodas viss, kas ieplānots!
Paldies 11.klasei un audzinātājai Ritai Kariņai, dīdžejiem Nikam un Mārtiņam, visiem, kas palīdzēja, lai šis vakars izdotos.
Inta Cirša
